Sadaļas Sadaļas

Labrīt

Kultūras kanons kopā ar LNB - Orests Silabriedis par komponistu Johanu Gotfrīdu Mītelu

Labrīt

Kultūras kanons kopā ar LNB - Janīna Kursīte par Lielvārdes jostu

Francijā vairāk nekā 180 demonstrācijās protestēs pret Makrona darba tirgus reformu plānu

Francijā vairāk nekā 180 demonstrācijās protestēs pret Makrona darba tirgus reformu plāniem

Šodien protesti un streiki visā Francijā būs pirmais nopietnais izaicinājums prezidenta Emanuēla Makrona solītajām darba tirgus reformām. Viņš rosinājis priekšlikumus darba tirgus liberalizācijai, lai iekustinātu ekonomiku. Francijā ietekmīgajām arodbiedrībām ir iebildumi, tomēr arī starp tām iezīmējušās plaisas. Vienas ir apņēmušās cīnīties pret reformām, citas – gatavas kompromisam.

Demonstrācijas, blokādes, riepu dedzināšanas – šādi skati šodien gaida Franciju, arodbiedrībām sākot pirmo ģenerālstreiku pret prezidenta Emanuēla Makrona darba tirgus reformu plāniem.

Ģenerālstreiku organizē viena no lielajām arodbiedrībām

Viena no Francijas lielākajām arodbiedrībām – Vispārējā darba konfederācija jeb CGT – aicinājusi streikā iesaistīties valsts iestāžu darbiniekus, dzelzceļa un transporta jomā strādājošos, kā arī studentus. Streikam pievienojas arī šajā arodbiedrībā ietilpstošie naftas un enerģētikas sektorā strādājošie, bloķējot naftas produktu ieviešanu un izvešanu no pārstrādes rūpnīcām un noliktavām. Visā Francijā šodien plānotas vairāk nekā 180 demonstrācijas, paziņoja ietekmīgā arodbiedrība.

Prezidenta Makrona valdība augusta beigās publicēja darba tirgus reformu likumprojektu. Patlaban Francijas darba tirgus likums sastāv no aptuveni trīs tūkstošiem lappušu, un tajā atrunāts viss, sākot no veselības un drošības standartiem līdz līgumiem un pensijām. Makrons grib smagnējo likumu vienkāršot, un reforma bija viens no viņa galvenajiem priekšvēlēšanu solījumiem, lai iekustinātu ekonomiku un mazinātu bezdarbu, kas spītīgi turas aptuveni 10% līmenī, kas ir vismaz divreiz vairāk, nekā Vācijā un Lielbritānijā.

Reformu plāni paredz ļaut it īpaši mazo uzņēmumu vadītājiem sarunas par darba līgumu vest tieši ar darba ņēmējiem, neiesaistot arodbiedrības. Tāpat paredzēts ierobežot kompensācijas par nepamatotu atlaišanu, bet Francijā esošajiem starptautiskajiem uzņēmumiem ļaut vieglāk atlaist darbiniekus.

Stādot priekšā reformas, Francijas premjers Eduārs Filips tās nosauca par „ambiciozām, sabalansētām un taisnīgām”, paziņojot, ka Francija ir jāmainās:

„Francija ir valsts, kurā valda likuma vara, tā ir valsts ar sociālajām tiesībām, un tas tā arī paliks, jo tāda ir mūsu valsts sūtība un vēsture. Bet mums arī ir jāņem vērā mūsu situācija un stāvoklis, kādā šobrīd ir mūsu valsts. Un viena lieta, kas raksturo mūsdienu Franciju, ir augsts bezdarba līmenis, kas ildzis gadu desmitiem.”

Ietekmīgās arodbiedrības CGT vadītājs Filips Martinezs valdības reformu plānus noraida. Viņš uzskata, ka tie neko par labu nevērsīs, bet gluži otrādi – pasliktinās strādnieku tiesības:

„Visas mūsu bažas ir apstiprinājušās. Un vislielākās bažas ir – šīs ir darba likuma beigas.''

Makronam pārmet nekorektus izteikumus

Dienās pirms ģenerālstreika atmosfēra kļuvusi tikai nokaitētāka. Nepalīdzēja arī Makrona, kurš ir bijušais investīciju baņķieris, replikas piektdien esot vizītē Grieķijā. Komentējot tuvojošos ģenerālstreiku, Makrons kritizēja Francijas noslieci pretoties reformām. Bet kritikas vilni izpelnījās apzīmējumi, kurus Makrons veltīja, acīmredzot, reformu pretiniekiem:

„Francija nav valsts, kas ir atvērta reformām. Mūsu valsts nereformējas. Mēs saceļamies, mēs pretojamies. Es nepiekāpšos – ne dīkdieņiem, ne ciniķiem, ne ekstrēmistiem.”

Makrona izteikumi izpelnījās asu kritiķu nopēlumu. Ardobiedrības CGT vadītājs Martinezs viņa komentārus nosauca par „skandaloziem” un retoriski jautāja - „Par ko prezidents runāja, kad viņš teica, ka nepiekāpsies dīkdieņiem? Par miljoniem bezdarbnieku un par tiem, kam nav stabila darba?”

Makrons daudzus sadusmojis arī ar lēmumu izmantot prezidenta dekrēta pilnvaras, lai darba tirgus reformas ātrāk ieviestu dzīvē.

Tās galu galā būs jāratificē parlamentam, taču tur Makrona partijai „Uz priekšu, Republika” ir pārliecinošs vairākums.

Vienlaikus daudzi reformas arī atbalsta. Izmaiņas atzinīgi novērtējuši mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvji, kā arī pašnodarbinātie.

Turklāt arī arodbiedrību reakcija ir dažāda, un citas lielākās arodbiedrības ieņēmušas nogaidošu pozīciju, vismaz pagaidām savus biedrus neaicinot doties ielās. Tas savukārt mazina streika apmērus un var liecināt, ka prezidents Makrons saskaras ar mazāku pretestību nekā viņa priekšteči. Piemēram, viena no lielākajām, bet mērenāk noskaņotā arodbiedrība CFDT norādījusi, ka ir „sarūgtināta” par dažiem reformu priekšlikumiem, taču uz streikiem pagaidām nemudina.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt