Francija un Vācija izstrādā plānu «Brexit» bez līguma

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Francija un Vācija sāk izstrādāt ārkārtas situācijas plānu gadījumam, ja Lielbritānijai un Eiropas Savienībai (ES) neizdodas vienoties par turpmāku sadarbību jau pēc „Brexit”. Valstis domā par tādām praktiskām lietām kā nepieļaut pēkšņu medikamentu un citu svarīgu preču aptrūkšanos, kas varētu notikt, izbeidzoties līdzšinējiem līgumiem.

ĪSUMĀ:

  • Francijā ministriem liek izvērtēt problēmas, kādas radīsies pēc „Brexit” bez līguma starp ES un Lielbritāniju.
  • Tikmēr Vācijā pēta gaidāmo ietekmi uz zāļu tirgu, jo Lielbritānijā ražo teju 3000 medikamentus.
  • Brisele un Londona vēlākais līdz gada beigām vēlas vienoties par sadarbību pēc „Brexit".

29.marts – diena, kad Lielbritānijai oficiāli būtu jāaiziet no Eiropas Savienības, neizbēgami tuvojas, taču nedz Brisele, nedz Londona pēc garām un sarežģītām sarunām joprojām nevar viena otrai paspiest roku par to, ka būtu izdevies vienoties kā abas puses sadarbosies pēc tam, kad oficiāli būs šķīrušās. Tas ir ļoti svarīgi visās jomās, kas līdz šim cieši saistījušas Lielbritāniju un Eiropas Savienību un kuras cilvēki ļoti praktiski izjūt dzīvē.

Iespēju, ka var notikt „Brexit” bez tālāka līguma, vairs neizslēdz neviens. Arī Eiropas Savienības līdervalstis Vācija un Francija ir nolēmušas kopīgi parūpēties un izstrādāt ārkārtas plānu šādam scenārijam.

Raidorganizācija „France 24” vēsta, ka Francijas valdības sēdē Francijas premjerministrs Eduārs Filips uzdevis ministriem katram savā jomā izvērtēt iespējamās problēmas, kādas tā sauktā cietā „Brexit” gadījumā varētu rasties. Piemēram, kas mainītos Francijā dzīvojošo britu pilsoņu dzīvē un kā nodrošināt pēc iespējas raitāku robežu pāreju, jo Francijai un Lielbritānijai ir jūras robeža, ko aktīvi izmanto gan kravas preču, gan pasažieru pārvadāšanai.

Francijā patlaban dzīvo aptuveni 150 000 britu pilsoņu. Valdība viņus mudina izņemt uzturēšanās atļauju, ko parasti izsniedz no gada līdz četriem gadiem, lai dienā, kad „Brexit” būs noticis, nesāktos administratīvais haoss. Francijas valdība sola tuvākajās nedēļas ar precīzāku izklāstu informēt parlamentu.

Eiropas Zāļu aģentūra ir pavēstījusi, ka izveidota darba grupa, kas sekos līdzi zāļu piegādei dalībvalstīs, ko varētu ietekmēt Lielbritānijas izstāšanās un līdz ar to neskaidrība par tālāko šajā jomā, ja tas nebūs atrunāts līgumā. Stingri regulētais zāļu bizness ir viens no vājajiem punktiem „Brexit” stāstā, jo teju 3000 zāļu ražo tieši Lielbritānijā un vairāk nekā 40 miljonu pieprasījumu pēc medikamentiem citur Eiropā ik mēnesi saņem tieši no Lielbritānijas. Savukārt vairāk nekā 30 miljoni ceļo no pārējās Eiropas uz Lielbritāniju.

Vācijas Federālais zāļu institūts valdības uzdevumā pēta, kāda būs situācija pašmājās, un lielajām zāļu ražošanas kompānijām ir uzdots izstrādāt ārkārtas plānu scenārijam, ka nav vienošanās par tālāko pēc „Brexit”.

Dažas kompānijas pat paudušas gatavību sliktākajā gadījumā jau tagad palielināt zāļu krājumus noliktavās.

Par līdzīgiem scenārijiem var nākties domāt arī Lielbritānijai. Medicīnas organizācijas brīdinājušas, ka valstī, piemēram, viss pieejamais insulīns, kas ir nepieciešams diabēta slimniekiem, tiek importēts.

 Pasaules Tirdzniecības Organizācija brīdinājusi, ka par spīti visiem šiem gatavošanās darbiem bez Lielbritānijas un Eiropas Savienības vienošanās par tālāko sadarbību tirdzniecības pārrāvumi un ierobežojumi būs neizbēgami. Būs nepieciešams laiks, lai saslēgtu jaunus līgumus  par tarifiem un kvotām.

Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclere Angela Merkele jau septembrī plāno tikšanos, lai visu apstiprinātu un panāktu, ka Brisele un Londona tomēr vienojas par sadarbību pēc „Brexit” un to, ka tas notiek līdz gada beigām. Tas būtu beidzamais brīdis, jo līdz martam saskaņā ar likumu šī vienošanas ir jāpagūst apstiprināt arī valstu parlamentiem un Eiropa Parlamentam.

KONTEKSTS:

2016.gada jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Valdība oficiālo pieteikumu par aiziešanu no ES iesniedza 2017.gada martā, bet Lielbritānijas izstāšanās sarunas no ES sākās 2017.gada jūnijā. Lielbritānijas izstāšanās no ES plānota 2019.gada 29.martā. Pēc tam ir paredzēts gandrīz divus gadus garš pārejas posms.

Eiropas Komisija (EK) jūlija otrajā pusē aicināja dalībvalstis un uzņēmējus gatavoties gadījumam, ja Lielbritānijas izstāšanās no ES jeb "Brexit" notiks bez vienošanās starp Londonu un Briseli. Joprojām nav pārliecības, ka līdz "Brexit" datumam stāsies spēkā ratificētā vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos, norādīja EK.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti