Pēdējo gadu laikā to migrantu skaits, kas šķērso Lamanšu, ir nepārtraukti pieaudzis. 2018. gadā tādu bija 299, bet pērn – nepilni 29 000. Lielbritānija pagājušajā nedēļas nogalē paziņoja, ka šogad, šķērsojot Lamanšu, valstī ieradušies vairāk nekā 40 000 migrantu. Tas ir jauns rekords.
Šie migranti, no kuriem lielākā daļa ir albāņi, irāņi un afgāņi, cenšas šķērsot Lamanšu mazās, nedrošās laivās, kas pakļauj to dzīvības lielam riskam. Migrantu skaits ir turpinājis augt, lai gan Lielbritānija ir ieviesusi dažādas iniciatīvas migrantu plūsmas mazināšanai. Piemēram, plānu par migrantu nosūtīšanu uz Ruandu, taču to bloķēja tiesa.
Pieaugošais migrantu skaits ir izraisījis sastrēgumu Lielbritānijas patvēruma līgumu izskatīšanā, un
migrantu izmitināšanas izmaksas Lielbritānijā pieaugušas līdz 6,8 miljoniem mārciņu jeb 7,8 miljoniem eiro dienā, kas ierobežo vietējos pakalpojumus un rada neapmierinātību sabiedrībā.
Briti vaino Franciju, ka tā neaptur migrantus pie saviem krastiem un ļauj tiem šķērsot Lamanšu, tādēļ attiecības abu valstu starpā kļuvušas saspīlētākas.
Abu valstu ārlietu ministri nesen norādīja, ka steidzami jārisina visa veida nelegālā migrācija, arī pārvietošana mazās laivās. Francijas un Lielbritānijas iekšietu ministri Žeralds Darmanēns un Suela Brevermena šonedēļ Parīzē parakstīja vienošanos, kas paredz, ka Lielbritānija 2022.–2023. gadā Francijai maksās vairāk nekā 72 miljonus eiro, lai Parīze par 40% jeb 350 cilvēkiem varētu palielināt valsts ziemeļu pludmalēs patrulējošo drošības spēku darbinieku skaitu.
Londona un Parīze arī solījušas ar tehnoloģiskiem un cilvēku resursiem nodrošināt Francijas piekrasti, lai labāk atklātu, uzraudzītu un pārtvertu laivas, kā arī apkopotu un izmantotu informāciju cilvēku kontrabandas tīklu izjaukšanai. Cita starpā informāciju plānots iegūt no pārtvertajiem migrantiem. Vienošanās paredz, ka pirmo reizi abās Lamanša šauruma pusēs tiks izvietotas novērotāju komandas. Tomēr puses atzinušas, ka situācijai nav vienkārša un ātra risinājuma.
Lielbritānijas iekšlietu ministre Brevermena norādīja: "Nav vienas atbildes, nav ātra risinājuma, nav sudraba lodes. Mūsu sadarbība ar francūžiem kanālā, Lielbritānijas un Francijas krastā ir absolūti būtiska, lai tiktu nodrošināts, ka ir izturīga barjera, kas attur cilvēkus no Francijas pludmaļu pamešanas."
Arī Francijas iekšlietu ministrs atzinis, ka ātra risinājuma nav, taču vienošanās ļaus ievērojami palielināt žandarmu skaitu, kas patrulēs Francijas pludmalēs.
"Mums būs 100 papildu policisti, kas apmaksāti par šo britu naudu, kas palielinās policistu skaitu šajā piekrastē līdz 900. Nauda tiks tērēta arī tādiem līdzekļiem kā droni, nakts redzamības brilles, videokameras pie kāpām, lai nepieļautu migrantu ierašanos krastā. Es teicu Lielbritānijas ministrei, ka nauda ir laba lieta, lai palīdzētu mums strādāt, bet mums ir jāmaina likumi Lielbritānijā, īpaši likumi, kas ļauj nelegālajiem imigrantiem strādāt tāpat kā visiem pārējiem Lielbritānijā un kas piesaista daļu migrantu," atzīmēja Darmanēns.
To, ka situācija netiks atrisināta te un tūlīt, atzina arī Lielbritānijas premjers Riši Sunaks, kurš arī neslēpa, ka priekšā vēl citi darbi, lai situāciju uzlabotu: "Es esmu pārliecināts, ka mēs varam samazināt šo migrantu skaitu, bet es arī vēlos būt godīgs pret cilvēkiem, ka tā nebūs viena lieta, kas maģiskā kārtā šo atrisinās, tas nav izdarāms diennakts laikā. Bet cilvēkiem jābūt absolūti drošiem, ka šī ir mana augstākā prioritāte, es ar to strādāju. Un, kā jau esmu teicis, kopš esmu kļuvis par premjeru, jūs jau varējāt novērot progresu ar francūžiem šīs vienošanās kontekstā un tas ir tikai sākums. Ir daudz vairāk lietu, kas mums jāpaveic."
Skeptiķu pēc vienošanās parakstīšanas netrūkst. Piemēram, viens no redzamākajiem britu eiroskeptiķiem Naidžels Farāžs sacījis: "Vai tas tiešām kaut ko mainīs? Padomāsim par vēsturi. 2018. gadā mēs viņiem iedevām 45 miljonus, 2019. gadā 3 miljonus, tad 54 miljonus, tad 55 miljonus un šogad tie ir 63 miljoni. Kas zina, cik dosim nākamgad? Izskatās, jo vairāk naudas sūtam francūžiem, jo vairāk migrantu šķērso kanālu. Tas nestrādās, manuprāt."
Kritiku paudis arī Francijas žurnālistu uzrunātais brīvprātīgais Migrantu palīdzības asociācijā: "Kad jūs pataisāt par bunkuriem un militarizējat robežu šādi, tas patiesībā nav kaut kas tāds, kas ierobežo imigrāciju, tas ir galēji labējiem labvēlīgs domāšanas veids, tas ir izdomāts stāstījums. Bet tas vienkārši padarīs robežas šķērsošanu cilvēkiem dārgāku un bīstamāku, tas arī viss."
Tikmēr Francijas laikraksts "Le Monde" publicējis atklājumus saistībā ar Francijas izmeklēšanu par pērn notikušo traģēdiju, kurā Lamanšā gāja bojā 27 migranti, kas šķērsoja kanālu. Laivas pasažieri vairākas reizes sazinājušies ar Francijas glābējiem, bet tie ignorējuši palīgā saucienus, jo laiva tuvojusies Lielbritānijas ūdeņiem.
