Par to ziņo Krievijas mediji, saskaņā ar kuru vēstīto sarunu rezultāti gaidāmi jau maija nogalē. Avoti ziņo, ka Francija arī vēlas Krievijas rakstisku atļauju līguma laušanas gadījumā kuģus pārdot tālāk kādam citam. Maskava norādījusi, ka saskaņā ar pašreizējo vienošanos, Parīze to nedrīkst darīt.
Turpinoties „Mistral” sāgai, Francija Krievijai esot iesniegusi priekšlikumus 2011. gadā parakstītā divu desanta kuģu piegādes līguma laušanai, ziņo krievu laikraksts „Kommersant.” Izdevums atsaucas uz avotiem militāri tehniskās sadarbības dienestos.
Saskaņā ar avotu teikto, Parīze piedāvā Maskavai atdod aptuveni 785 miljonus eiro. Tā esot summa, kas uzskaitīta darba pieņemšanas aktos.
Tomēr Krievija nepiekrīt, tā savus līdzšinējos „zaudējumus un izdevumus” vērtē kā lielākus - aptuveni 1,1 miljarda eiro apmērā. Proti, neskaitot samaksāto avansu, Maskava vēlas, lai Parīze atmaksā arī līdzekļus, kas iztērēti, piemēram, aptuveni 400 jūrnieku apmācīšanai, kā arī infrastruktūras būvei paredzētajā kuģu bāzes vietā Vladivostokā.
Strīdus punkts, saskaņā ar laikraksta vēstīto, ir arī par kuģu tālāko likteni, ja līgums tiešām tiks lauzts, proti, tas ir jautājums par kuģu pārdošanu. Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins pirms nedēļas brīdināja, ka Parīze nedrīkst tālākpārdot abus „Mistral” kuģus bez Maskavas piekrišanas. Tas tādēļ, ka Francija Krievijas Aizsardzības ministrijai jau izsniegusi tā dēvētos gala lietotāja sertifikātus.
„Kommersant” ziņo, ka Parīze savā priekšlikumā Maskavai minēto summu 785 miljonus eiro piedāvā samaksāt pēc tam, kad Krievija izsniegts vēstuli ar atļauju kuģus pārdot jebkādai trešajai pusei bez jebkādām atrunām. Avoti norāda, ka arī šeit Maskava nepiekrīt, un nekādas atļaujas tālākai pārdošanai negatavojas dot, pirms nebūs atdota nauda.
To, ka starp Parīzi un Maskavu notiek konsultācijas par situāciju ar „Mistral” kuģiem, vakar apstiprināja Krievijas Federālā militāri tehniskās sadarbības dienesta vadītāja vietnieks Antatolijs Punčuks, vēsta ziņu aģentūra „RIA Novosti”. Saskaņā ar viņa teikto šo sarunu rezultāti gaidāmi jau maija nogalē. Punčuks piebilda, kas konsultācijas notiekot savstarpējas sapratnes atmosfērā un tām ir pozitīva dinamika.
Jau iepriekš kritizētais “Mistral” darījums kopš Ukrainas krīzes sākuma Francijai kļuvis par “karstu kartupeli”. Tā apstiprināšana valsts Rietumu partneriem izraisītu neizpratni, bet atcelšana nozīmētu gan peļņas neiegūšanu, gan soda sankcijas par līguma nepildīšanu, gan arī sociālo neapmierinātību kuģu būvētavas strādnieku vidū.
Francija un Krievija līgumu par divu helikopteru bāzes kuģu „Mistral” piegādi noslēdza 2011.gadā. Kuģu būvētavā Francijas rietumos pirmais jau ir uzbūvēts, un to bija paredzēts piegādāt pagājušā gada rudenī. Tomēr ,Krievijai anektējot Krimu un rietumvalstīm pret Maskavu ieviešot sankcijas, Francija paziņoja par piegādes iesaldēšanu. Saskaņā ar Francijas mediju vēstīto, dīkstāvē esošo kuģu uzturēšana un apsardze nodokļu maksātājiem izmaksā vairāku miljonus eiro mēnesī.
