Pašreizējā pensiju sistēma Francijā ir ļoti dāsna – cilvēku pensionēšanās vecums ir 62 gadi. Tas ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka, strādājošajiem salīdzinoši agri pensionējoties, valsts ir spiesta ilgāk maksāt pensijas. Šim mērķim tiek atvēlēti aptuveni 14% no iekšzemes kopprodukta. Kā janvāra sākumā, iepazīstinot ar šo reformu, norādīja Francijas premjerministre Borna, cilvēki Francijā dzīvo ilgāk un līdz ar to arī varētu strādāt ilgāk. Tas ļautu nākotnes pensionāriem saņemt lielākas pensijas, bet valsts pensiju sistēmai nostabilizēties.
Prezidenta Makrona pensiju reformu piedāvājums paredz pakāpeniski palielināt pensionēšanās vecumu līdz 64 gadiem, nosakot, ka 43 gadus ir veiktas sociālās iemaksas. Uz cilvēkiem, kas sākuši strādāt agrā vecumā, vai cilvēkiem ar veselības problēmām šis palielinājums gan neattieksies. Tāpat tiks noteikta minimālā pensija – no šī gada septembra tā būs 1200 eiro jeb aptuveni 85% no Francijas minimālās algas. Lai arī šāda sistēma joprojām tiek uzskatīta par ļoti dāsnu, Francijas valdība ir aprēķinājusi, ka no pašreizējiem aptuveni 13,5 miljardiem eiro lielā pensiju maksājumu radītā deficīta līdz 2030. gadam valsts budžets ik gadu jau spētu ietaupīt aptuveni 17 miljardus eiro.
Kā norādīja Francijas darba lietu ministrs Olivjē Dusopts, no šādas reformas ieguvēji būs gan tie, kuru darba karjerā ir bijuši pārrāvumi, gan tie, kuru pensijas līdz šim nesasniedza tūkstoti eiro. Pēc viņa vārdiem, šis ir īstais brīdis, kad veikt šādas reformas, jo pandēmijas gados visi bija pieraduši pie ekonomikas stimulēšanas pasākumiem no Eiropas Centrālās bankas puses. Tagad šī kreditēšanas politika mainās.
"Mans kā darba ministra pienākums bija visu laiku atgādināt, ka šāds periods neturpināsies mūžīgi, ka mums ir jābūt piesardzīgiem un jāatgriežas pie saprātīgākas politikas.
12,5 miljardi eiro gadā ir ļoti daudz. 25 miljardi 2040. gadā – tā būs milzīga summa. Tāpēc mums ir jāsabalansē šī sistēma, lai mūsu ekonomika būtu noturīga. Taču to ir nepieciešams izdarīt pareizi. Un visi pasākumi, pie kuriem mēs esam strādājuši ar sociālajiem partneriem un pret kuriem mēs ar premjerministri esam attiekušies ļoti uzmanīgi, – tie ir tieši tie pasākumi, kas ļaus nodrošināt taisnīgumu šajos apstākļos," sacīja politiķis.
Taču sabiedrībā reformas nebūt netiek uztvertas ar atplestām rokām. Kā uzskata telekompānijas "France 24" komentētājs Filips Turle, sabiedrība patiesībā vēlas pensionēšanās vecuma samazināšanu, tāpēc šo reformu īstenot būs ārkārtīgi grūti.
"Šīs reformas vienbalsīgi ir noraidījušas visas Francijas arodbiedrības un visas opozīcijas partijas, izņemot vienu – tie ir bijušā prezidenta Nikolā Sarkozī labējie "republikāņi", kuri ir solījuši atbalstīt valdību. Taču Francijas iedzīvotāji kopumā šo reformu nevēlas.
80% ir pret to, un tikai 16% uz šo reformu skatās pozitīvi.
Diezgan pārsteidzoši, bet 68% vēlas atgriezties pie agrākā pensionēšanās vecuma – 60 gadiem, kas tika noteikti pirmajā reformā 90. gados. Kopš tā laika ir bijušas piecas reformas, un šī ir jau sestā. Tāpēc valdībai priekšā ir gaidāms ļoti akmeņains ceļš," stāstīja Turle.
Viens no smagākajiem pārbaudījumiem Makrona valdībai gaidāms jau ceturtdien, kad visas lielākās arodbiedrības ir valstī izsludinājušas streiku. Sagaidāms, ka ceturtdien ievērojami tiks traucēta gan vietējo, gan starptautisko vilcienu un sabiedriskā transporta kustība, kā arī tiks atcelta liela daļa lidojumu. Tāpat streikos aptuveni 70% pamatskolu skolotāju. Protestos iesaistīsies arī naftas apstrādes uzņēmumu, banku un citu uzņēmumu darbinieki. Vakarpusē arodbiedrību līderi ir solījuši pulcēties uz īpašu tikšanos, lai lemtu par turpmākajiem protestiem.
Valdība paziņojusi, ka tā turpinās uzstāt uz šīs reformas turpmāko virzību, aicinot strādājošos neparalizēt valsti.
