Desmitiem tūkstoši cilvēku visā Francijā šodien izgājuši ielās demonstrācijās, arodbiedrībām un studentu organizācijām apvienojot spēkus, lai protestētu pret prezidenta Fransuā Olanda sociālistu valdības iecerētajām darba tirgus reformām.
Lai izteiktu savu neapmierinātību, protestētāji izmanto ne tikai plakātus un saukļus, bet arī dūmu sveces un stikla pudeles, tās metot pret drošībniekiem.
Ceturtdien izcēlušās arī sadursmes starp policiju un demonstrantiem Nantē un Rennā Francijas rietumos. Aptuveni 10 cilvēki tikuši arestēti Parīzē. Ir slēgts Eifeļa tornis. Studenti esot bloķējuši vairākas arī skolas, kuras nācās slēgt. Brīdināts par dzelzceļa satiksmes traucējumiem.
Pārvietošanos un ceļošanu apdraud arī atsevišķs Francijas gaisa satiksmes dispečeru streiks, kas var ietekmēt tūkstošiem pasažieru plānus. Francijas gaisa satiksmes dispečeru streika rezultātā ceturtdien ir atcelti 20% avioreisu no Parīzes Orlī lidostas, kā arī 30% reisu no Marseļas valsts dienvidos. Tajā pašā laikā streiks tomēr neietekmē Parīzes Šarla de Golla lidostas darbību.
Sociālistu valdība iecerējusi darba tirgus reformas, uzstājot, ka tās ir nepieciešamas, lai uzlabotu ekonomikas apgriezienus un mazinātu bezdarba līmeni, kas šobrīd ir nedaudz virs 10%. Starp priekšlikumiem ir pasākumi, kas ļaus uzņēmumiem vieglāk atlaist darbiniekus. Valdība argumentē, ka tas iedrošinās firmas pieņemt darbā vairāk cilvēku. Saskaņā ar reformām, tiks saglabāta Francijas 35 stundu darba nedēļa, tomēr uzņēmumiem būs tiesības veidot alternatīvus darba grafikus.
Pēc vairākām valsts mēroga demonstrācijām valdība daļēji ir piekāpusies protestētājiem. Tā solījusi, ka neļaus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vienpusēji ieviest elastīgu darba praksi savās darba nedēļās un tiks palielināta tiesu loma, izskatot atlaišanas gadījumus.
Tomēr protesti turpinās. Strādnieki baidās, ka viņus būs vieglāk atlaist, ka tiks samazinātas samaksas par virsstundām. Turklāt sociālistu partijas līdera, prezidenta Olanda valdība tiek kritizēta par to, ka tai, kā kreisi orientētam kabinetam, ir nosliece pieņemt labēji orientētus lēmumus.
Aptaujas liecina, ka pret rosinātajām reformām iebilst aptuveni 60% Francijas pilsoņu
Tiek lēsts, ka ceturtdien Francijā notiek aptuveni 200 protesta akciju. Šīs ir ceturtās valsts mēroga demonstrācijas mēneša laikā. Francijā arī pagājušajā nedēļā notika vardarbīgi protesti, kas vērsti pret reformām.
Parlaments par darba tirgus reformām gatavojas balsot aprīlī vai maija sākumā.
Valsts mēroga demonstrācijas vēl vairāk palielina spiedienu pret prezidentu Olandu, kā arī vājina viņa izredzes nākamgad gaidāmajās Francijas prezidenta vēlēšanās. Trešdien viņš arī bija spiests atkāpties no plāniem par izmaiņām konstitūcijā, kas paredzēja atņemt Francijas pilsonību par terorismu notiesātiem noziedzniekiem. Parlamenta deputāti tā arī nespēja vienoties par izmaiņām.
Katrā ziņā Olands arī solījis, ka nekandidēs uz otro termiņu amatā, ja viņam neizdosies samazināt bezdarba līmeni.
