Panorāma

Vairāk asfalta par to pašu naudu

Panorāma

Muzejā izveidota porcelāna leļļu izstāde

Francija apšauba Latvijas gatavību eiro

Francija šaubīga par Latvijas vietu Eirozonā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Vairums Eiropas Savienības (ES) valstu uzskata, ka eirozonas paplašināšanās un Latvijas ienākšana tajā būs labs un pozitīvs solis gan starptautiskajiem tirgiem, gan Latvijai pašai. Taču ir arī šaubīgie, kas nav droši, vai mūsu valsts tam ir gatava, vienā no tām - Eiropā ietekmīgā Francija, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums „De Facto”.

Parīzi Latvijas gadījumā nepārliecinot vairākas lietas – pirmkārt, pēc Grieķijas smagās krīzes traumas un redzot, kādu postu eirozonai var nodarīt viena ne būt ne tik salīdzinoši liela ekonomika, nav drošība, ka Latvija spēs noturēt līdzšinējo atlabšanas kursu. Otrkārt, Latvija, ienākot eirozonā, varētu stiprināt to tā saukto taupīgāko valstu grupu, kas pulcējas ap Vāciju un daudzos monetāros lēmumos spēlē pretēji gan Francijas, gan arī citu Dienvideiropas valstu interesēm. Un treškārt, Francija nav droša, vai eirozona tāda, kāda tā ir tagad, vispār ir gatava un spējīga paplašināties. Citiem vārdiem sakot – vai nebūtu prātīgāk, vispirms savest māju kārtībā un tad uzņemt ciemiņus.

Diplomātiskos vārdos ietērptas šaubas par eirozonas paplašināšanos lasāmas arī jaunieceltā eirogrupas vadītāja, bijušā Nīderlandes finanšu ministra Jerūna Deiselblūma vīzijā par darāmajiem darbiem. Lēš, ka Francija Deiselblūmu nav vēlējusies redzēt Eirogrupas vadītāja amatā, tādēļ viņam varētu nākties maksāt par šo iespēju ar Parīzei svarīgiem dienas kārtības punktiem.

Latvijai un eirozonai uzmanību pievērsusi arī Franču prese, kas vairāk atspoguļo Latvijas iedzīvotāju viedokli par eiro ieviešanu. Finanšu laikraksts „La Tribune” raksta, ka Latvijas iedzīvotāji nedz sapņo, nedz vēlas eiro.

Kā saka eksperti, mediji šajā ziņā spēlē lielu lomu, sagatavojot augsni lasītāju izpratnei par notiekošo Latvijā, proti, - valdība grib eiro, bet lielākā daļa sabiedrības tam pretojas.

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) atceras, ka līdzīgas šaubas par to, vai būtu īstais laiks eirozonai paplašināties, valdījušas arī sarunās pirms mūsu kaimiņvalsts Igaunijas uzņemšanas 2011. gadā.

„Tādi neoficiāli signāli ir. Un es domāju, ka šajā finiša taisnē ir ārkārtīgi svarīgi saprast visas šīs aizkulises. Atceros 2010. gadu, kad Igaunija stājās eirozonā un bija daudz izšķirošu notikumu. Tolaik es strādāju Eiropas Parlamenta Finanšu krīzes komitejā, kurā bija ļoti izteikta franču pārstāvju nozīmība, tajā skaitā tieši sociālistu, kas pašlaik ir Francijas prezidenta Fransuā Olāna partija. Galvenā tēze no viņu puses bija, vai tiešām vajadzētu atbalstīt Igauniju, jo pašiem jāsakopj eirozonas māja,” raidījuma „De Facto” atklāj Zīle.

Līdz ar to, kā saka Zīle, Francija nevis cīnās pret Latviju kā tādu, bet gan pret pašu ideju, ka eirozonu paplašinātu ar Igaunijai līdzīgu valsti, kas pierādījusi, ka var griezt budžeta izdevumus, un, kas patlaban nebūt nav populāri nedz Parīzē, nedz vairākās Dienvideiropas valstīs.

Bijusī vēstniece Francijā, Eiropas parlamenta deputāte Sandra Kalniete („Vienotība”) par Francijas vilcināšanās iemesliem uzskata visas iepriekšminētās šaubas un saskata vēl citus cēloņus: „Pieļauju, ka viens no svarīgiem punktiem, kas varētu parādīties konverģences ziņojumā, ir jautājums par to, ka Latvijas bankās glabājas diezgan daudz neskaidras izcelsmes naudas noguldījumu. Mums ir tādas bankas, un mēs to zinām. It īpaši Parex sabrukuma un Krājbankas gadījumā tas iznāca augšā, jo bija daudz noguldījumu, kas piederēja trešo valstu pilsoņiem. Un kāpēc gan lai eirozona, kas ir uzņēmusies kolektīvas saistības banku un noguldījumu jautājumā uzņemtos apmaksāt šāda veida neskaidros noguldījumus.”

Viss ir jāizsver, saka Eiropas Parlamentā pārstāvētās Franču sociāldemokrātu delegācijas vadītāja, bijusī Strasbūras pilsētas galva Katerīne Trautmane (Catherine Trautmann). Viņas un arī Francijas prezidenta Olanda partijas rokās tagad būs eirozonas paplašināšanās virzība. Trautmane arī pati visai nesen bijusi Rīgā un personiski uzskata, ka Latvijai eirozonā ir jābūt, jo ieguvējas ir abas puses. Taču viņa arī atzīst, ka pēc visa tā, ko pēdējos gados pārdzīvojusi eirozona, Francijai varētu būt bažas: „Šis jautājums, ko Latvija tagad uzdod, ir ļoti interesants. Mums ir jābūt ļoti stipriem, lai izvairītos no jebkāda jaunu krīžu riska, taču mums ir jābūt gataviem uzņemt jaunas valstis. Tā ir mūsu iespēja.”

Premjerministrs Valdis Dombrovskis („Vienotība”), kurš tikko piedalījies starptautiskā forumā Šveices pilsētā Davosā un ticies ar virkni ietekmīgu Eiropas politiķu arī no Francijas, nekādus iespējamus asumus eiro jautājumā neatklāj.

Jau šomēnes Latvija ieiet eirozonas jautājuma izšķirošajā fāzē, un, kā saka eksperti, šis būs laiks, kad svarīga būs gan Latvijas pašas politiķu un diplomātu māksla strādāt sarežģītās Eiropas politiskās skatuves aizkulisēs, lai gludinātu ceļu viedoklim, ka Latvija nav tik neuzticama un trausla. Kā arī būtisku nozīmi spēlēs citu valstu atbalsts.

Kalniete „De Facto” norāda: „Es personīgi neredzu Francijai iespēju pateikt stingru „nē”, ja ir pozitīvs Konverģences ziņojums. Pat tad, ja tur ir iezīmētas dažas bažas par kādu no monetārās vai politiskās ekonomikas aspektiem Latvijā, tad tā vai tā ir grūti pateikt „nē”, ja nav pamatīgs pamatojums.”

Jau šā mēneša vidū Latvijas valdība lūgs Eiropas Komisiju un Eiropas Centrālo Banku izvērtēt valsts atbilstību Māstrihtas kritērijiem, kas obligāti pildāmi pirms iestāšanās eirozonā. Maija beigās sekos Latvijas novērtējums, kas, ja ir pozitīvs, teorētiski pilnībā atvaira visus citus šķēršļus iespējai iestāties eirozonā. Jau vasaras vidū, jūnijā finanšu ministru padomē Briselē un jūlija sākumā visticamāk Latvija saņems gala slēdzienu no dalībvalstīm un Eiropas Parlamenta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti