Zvejniecība joprojām ir viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem Eiropas Savienības un Lielbritānijas tirdzniecības sarunās. Francijai, kā vienai no valstīm, kas ģeogrāfiski atrodas netālu no Lielbritānijas, ir īpaši būtiski, lai tās zvejnieki arī turpmāk varētu izmantot britu ūdeņus uz pašreizējiem nosacījumiem.
Tādēļ Francijas jūrlietu ministre Annika Žirardāna kādā laikraksta intervijā paziņoja, ka līdzšinējie Apvienotās Karalistes priekšlikumi zvejniecības jomā neesot pieņemami. Salīdzinājumā ar tiem, Francijas zvejniekiem labāk derētu, ka ar Lielbritāniju vispār netiek noslēgta nekāda vienošanās.
Savukārt Borisa Džonsona valdība turpina atkārtot, ka Lielbritānija ir neatkarīga piekrastes valsts un zvejniecība bija viens no lielākajiem diskusiju jautājumiem pirms "Brexit" referenduma. Tādēļ Apvienotā Karaliste vēlētos krietni ierobežot Eiropas Savienības valstu zvejnieku pieeju saviem ūdeņiem un, līdzīgi kā Norvēģija, katru gadu noteikt zvejas kvotas.
Francijas jūrlietu ministre Žirardāna tomēr atzina, ka bez vienošanās ar Lielbritāniju, Francijai un visai Eiropas Savienībai nāksies domāt par papildu atbalstu saviem zvejniekiem un citiem piekrastes iedzīvotājiem.
Savukārt Francijas Eiropas lietu ministrs Klemāns Bons citā intervijā piebilda, ka pēdējais termiņš, lai noslēgtu tirdzniecības līgumu būtu novembra sākums. Tas tādēļ, ka līguma ratifikācijai Eiropas un dalībvalstu parlamentos ir nepieciešams pietiekams laiks. Bons piebilda, ka Eiropas Savienībai ir jāsaglabā miers un jāpieturas pie līdzšinējās taktikas arī pēdējās sarunu nedēļās. Citādi pēdējā brīdī var pieļaut tādu piekāpšanos, ko vēlāk nāksies nožēlot.
Kā zināms, britu premjers Džonsons iepriekš ir sacījis, ka tirdzniecības vienošanās būtu jāatrod līdz nākamās nedēļas beigās paredzētajam Eiropas Savienības līderu samitam. Tomēr nekas neliecina, ka tas būtu iespējams.
