Francijas Nacionālās frontes vadītāja Marina Lepēna ir pretrunīgi vērtēta politiskā līdere. Tas pēdējās dienās skaidri izpaudās vardarbīgajos protestos Nicā pret galēji labējās politiķes kandidēšanu uz prezidenta amatu. Taču šādi protesti, kā arī ainas no vardarbīgiem protestiem no migrantu rajoniem Parīzē, kur šomēnes vairākkārt rīkoti grautiņi saistībā ar ziņām par kāda policista īpaši vardarbīgu apiešanos ar imigrantu jaunieti, bieži vien tikai vairo viņas popularitāti zināmā sabiedrības daļā.
Līdz šim Lepēnas reitingu nav redzami ietekmējis arī skandāls ap partijas finansēm.
Pašlaik notiek izmeklēšana gan par Eiropas Parlamenta (EP) fondu naudas nepareizu izmantošanu, gan politiskās kampaņas patieso tēriņu slēpšanu. Tagad šīm apsūdzībām pievienojies vēl viens liecinieks – Lepēnas bijušais padomnieks Gaels Nofri, kurš apgalvo, ka 2012. gadā Nacionālā fronte viņu nolīga, izmantojot viltotu EP kontraktu. Lepēna šīs apsūdzības sauc par sabotāžu, lai apturētu viņas veiksmīgo politisko kampaņu, un vaino tiesu varu mēģinājumos ietekmēt politisko procesu.
"Tiesnešu uzdevums ir garantēt paklausību likumam, nevis to izgudrot. Viņi nevar nostāties pret cilvēku gribu vai ieņemt likumdevēju vietu. Tā ir varas uzurpēšana. Ja tiesnesis vēlas mainīt likumu, jo viņam tas nav pa prātam, tas ir ļoti vienkārši – viņam ir jāatkāpjas, jāiet politikā un jāuzvar vēlēšanās," sacīja Lepēna.
Jaunākās socioloģiskās aptaujas liecina, ka Lepēna vēlēšanu pirmajā kārtā varētu uzvarēt, taču otrajā kārtā viņai varētu klāties daudz grūtāk, jo arvien lielāku popularitāti iemanto centristu kandidāts Emanuels Makrons.
Viņš teorētiski varētu savā labā apvienot gan kreisi centrisko spēku, gan labēji centrisko spēku atbalstītājus protesta balsojumā pret Lepēnu. Pagaidām nav skaidrs, vai jaunākais finansēšanas skandāls varētu negatīvi ietekmēt Lepēnas popularitāti.
