Tika bloķēti ceļi un ostas, ko paredzēts turpināt. Tāpat streikus plāno dzelzceļa un lidostu darbinieki. Francijas prezidents Fransuā Olands gan paziņojis, ka nepadosies un neatkāpsies no reformu plāniem.
Policija bija spiesta izmantot asaru gāzi Parīzes centrā pēc tam, kad sākotnēji miermīlīgs protesta gājiens, ko organizēja arodbiedrības un studentu organizācijas, izvērtās vardarbīgs pēc tam, kad iesaistītājs radikālāk noskaņoti, maskās tērpti jaunieši ar dūmu svecēm un pudelēm. Vairāki desmiti cilvēku tika arestēti.
Francijas prezidenta Fransuā Olanda sociālistu valdības virzītās darba tirgus reformas izraisījušas protestus, kas ilgst jau divus mēnešus. Otrdien vairāku pilsētu ielās izgāja 68 000 demonstrantu, paziņoja varasiestādes. Bet protestu organizētāji paziņoja par daudz lielāku skaitli – 220 000.
Par masu demonstrācijām ziņots arī Marseļā, Lionā un Lillē. Tikmēr kravas automašīnu šoferi bloķēja ceļus un ostas Francijas ziemeļos un rietumos.
Sociālistu valdība iecerējusi darba tirgus reformas, uzstājot, ka tās ir nepieciešamas, lai uzlabotu ekonomikas apgriezienus un mazinātu bezdarba līmeni, kas šobrīd ir nedaudz virs 10%. Starp priekšlikumiem ir pasākumi, kas ļaus uzņēmumiem vieglāk atlaist darbiniekus. Valdība argumentē, kas tas iedrošinās firmas pieņemt darbā vairāk cilvēku.
Savukārt protestētāji baidās, ka strādniekus būs vieglāk atlaist, ka tiks samazinātas samaksas par virsstundām. Turklāt sociālistu partijas līdera, prezidenta Olanda valdība tiek kritizēta par to, ka tai kā kreisi orientētam kabinetam ir nosliece pieņemt labēji orientētus lēmumus.
Par spīti zemajiem reitingiem Francijas prezidents Fransuā Olands otrdien solīja nepadoties un turpināt pretrunīgi vērtētās reformas. Intervijā radiostacijai "Europe 1" viņš sacīja, ka atbalsta iedzīvotāju tiesības protestēt, bet uzstāja, ka šīs reformas ir nepieciešamas.
„Šis likums tiks apstiprināts. Es nepiekāpšos, jo pārāk daudz bijušo valdību ir piekāpušās un tādēļ valsts tika novesta tādos apstākļos, kādos to atradu, kad stājos amatā 2012.gadā,” sacīja prezidents.
“Šajā grūtajā situācijā es nevaru piekāpties. Nepieciešams atrast kompromisu un balansu, lai šo likumu atbalstītu reformistu arodbiedrības un lielākā daļa sociālistu,” pauda Olands.
Sociālistu valdība pagājušajā nedēļā izturēja uzticības balsojumu, ko ierosināja centriski labējā opozīcija pēc tam, kad valdība izmantoja konstitūcijas pantu, kas ļauj pieņemt likumu bez parlamenta balsojuma, ja vien parlamenta apakšpalāta neizsaka neuzticību valdībai.
Reformas tagad tiks apspriestas parlamenta augšpalātā Senātā.
Olands arī solīja stingrāku rīcību pret nemieru cēlājiem, kas demonstrāciju laikā provocē uz vardarbību un sadursmēm ar policiju. Viņš paziņoja, ka kopumā arestēti jau vairāk nekā 1000 cilvēku, bet ievainojumus guvuši 350 policisti.
Trešdien, izmantojot pusdienu pārtraukumu, demonstrācijas gatavojas rīkot arī Francijas policisti, lai protestētu pret naidīgumu, kāds tiek vērsts pret viņiem.
Bet pret reformām noskaņoto streiki un demonstrācijas šonedēļ turpināsies. Vairākus streikus rīkot dzelzceļa darbinieku arodbiedrības, norādot, ka tie atsāksies mēneša beigās. Ceturtdien streiku plāno lidostu darbinieki, un gaidāmas jaunas ostu blokādes.
Rosinātās reformas paredz liberalizēt darba tirgu, tostarp būtu vieglāk atlaist darbiniekus. Valdība norāda, ka reformas domātas, lai mazinātu bezdarbu, veicinot aktīvāku cilvēku pieņemšanu darbā.
