Lai protestētu pret jaunajām darba tirgus reformām, streikos visā Francijā ceturtdien piedalījušies ap 132 000 cilvēku, vēsta Francijas Iekšlietu ministrija.
Tā norādījusi, ka puse no visiem streika dalībniekiem bijuši no arodbiedrības, kas vēl pirms nedēļas piedalījās tirdzniecības arodbiedrību rīkotajā demonstrācijā, kad protestos pret reformām Francijā piedalījušies ap 200 000 cilvēku.
Protesta akcijas ceturtdien rīkoja kreiso politisko spēku atbalstītā arodbiedrība CGT, kas ir viena no lielākajām arodbiedrībām Francijā. Tās ģenerālsekretārs Filips Martiness pagājušajā nedēļā notikušos protestus nosauca par "labu sākumu" un brīdināja Francijas valdību par jauniem protestiem. „Mēs turpināsim palielināt strādnieku skaitu, kas dosies ielās. Mēs mobilizēsim strādniekus uzņēmumos, arī tādos, kur nav arodbiedrības,” brīdināja Martiness.
Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš pašlaik atrodas Ņujorkā un piedalās ANO Ģenerālās asamblejas sanāksmē, uzsvēris, ka kompromisos neielaidīsies.
Viņš arī paudis viedokli, ka demokrātija nenotiek ielās, turklāt viņam pēc ievēlēšanas prezidenta amatā ir visas pilnvaras reformu īstenošanai. Martiness atbildēja nekavējoši. „Demokrātija ir visur. Ir politiskā demokrātija – tā darbojas caur vēlēšanu urnām. Bet sociālā demokrātija – tā ļoti bieži darbojas arī caur darba apstādināšanu un streikiem,” atcirta Martiness.
Jauni protesti ir gaidāmi arī sestdien, kad tos rīkos Žana Lika Melanšona vadītā galēji kreisā partija "Nepakļāvīgā Francija". Tāpat tiek solīti jauni streiki jaunnedēļ, kad darba tirgus reformas varētu stāties spēkā.
Tiesa gan, pēdējos desmit gados protestu kustība Francijā ir vājinājusies, un valdība guvusi virsroku,
ziņu aģentūrai AFP norādījis Parīzes Politisko pētījumu institūta emeritētais profesors Filips Bro. Viņš paudis viedokli, ka daudzi francūži, lai arī nevēlas reformas, tās uzskata par vajadzīgām.
Par labu prezidenta pozīcijai nāk arī strādnieku kustībā vērojamā šķelšanās. Francijas Darba demokrātiskā konfederācija un vēl citas līdz šim ir atteikušās piedalīties protestos un streikos.
Darba tirgus reformas, ko Makrona valdība vēlas ieviest, paredzētas, lai Franciju padarītu pievilcīgāku gan vietējām kompānijām, gan ārvalstu investoriem, kas sen sūdzas par stingrajiem darba likumiem un arodbiedrību lielo ietekmi. Ar šīm reformām cer sekmēt lielāku elastību sarunās ar darbiniekiem par darba nosacījumiem un apstākļiem, kā arī padarīt vieglāku darbinieku atlaišanu. Francijā starp pārējām Eiropas Sāvienības valstīm izceļas ar ļoti stingrām darba aizsardzības garantijām strādājošajiem. Lai cīnītos ar bezdarbu, kas Francijā ir 9,5%, kā arī celtu valsts konkurētspēju, valdība grib ieviest jaunas darba tirgus reformas.
