“ITER ir progresa un uzticēšanās zinātnei apliecinājums, kā arī zinātnisks un tehnoloģisks sasniegums. Ja tas darbosies un to varēs plaši izmantot, cilvēkiem būs pieejama vidi nepiesārņojoša, droša bezoglekļa enerģija, kuras ražošanas laikā netiek radīti atkritumi. Tā vienlaikus nodrošinās ar enerģiju visus pasaules reģionus, risinās klimata izmaiņas problēmas un ļaus saglabāt dabas resursus,” paziņoja Makrons.
Mūsdienu ambiciozākajā starptautiskajā projektā piedalās visas Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī Lielbritānija, ASV, Krievija, Ķīna, Indija, Japāna Dienvidkoreja un Šveice. Starpvaldību nolīgums par reaktora būvniecību tika parakstīts 2006. gadā, bet idejas pirmsākumi meklējami jau vēsturiskajā 1985. gada sanāksmē Šveices pilsētā Ženēvā starp PSRS un ASV līderiem Mihailu Gorbačovu un Ronaldu Reiganu.
Kodoltermiskajā reaktorā tiks mēģināts atkārtot procesu, kas notiek uz Saules - saplūstot ūdeņraža atomiem, rodas hēlijs un izdalās liels daudzums enerģijas. Tomēr šis process var notikt tikai ļoti augstā temperatūrā, ko zinātniekiem uz Zemes līdz šim neizdevās nodrošināt. Arī projekta īstenotāji ir atzinuši, ka eksperimentālais reaktors vispirms ir domāts, lai testētu tehnoloģijas un materiālus, bet līdz rūpnieciskai enerģijas ražošanai vēl ejams tāls ceļš.
