Panorāma

V. Dombrovskis: Par nodarīto Ukrainai ir jāmaksā Krievijai

Panorāma

Vērmanes dārzā labdarības pikniks

Francijā prezidenta vēlēšanas var izšķirt kreiso un zaļo balsis

Francijā prezidenta vēlēšanās izšķirīgas var būt kreiso un zaļo balsis

24. aprīlī notiek Francijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kur sacentīsies divi pirmās kārtas uzvarētāji – esošais prezidents, centriskais Emanuels Makrons un galēji labējā Marina Lepēna. Aptaujas rāda, ka Makrons ir par 10% priekšā savai konkurentei, taču ir bažas, ka viņa vēlētāji, pārliecināti par uzvaru, var uz vēlēšanām nemaz neaiziet. Savukārt kreisajiem vēlētājiem, kam otrajā kārtā nav sava kandidāta, Makrons vienmēr šķitis augstprātīgs un nīstams. Kāds noskaņojums valda Francijā pirms vēlēšanām?

Parīzē par rīt gaidāmo politisko drāmu, kas izšķirs Francijas nākotni nākamajos piecos gados, gandrīz nekas neliecina. Pat vēlēšanu plakātus šeit ir grūti atrast. Un tie plakāti, kurus atrodam, saplēsti un apzīmēti. Piemēram, Marinas Lepēnas plakāti daudzviet rotājas ar uzrakstiem – fašiste un rasiste. Savukārt Emanuela Makrona plakātus ir aplīmējuši tie, kas vēlas atgādināt par viņa "McKinsey" skandālu – dārgu konsultantu algošanu par valsts naudu. Abi šie kandidāti sacentīsies rīt prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, un daudziem frančiem abi šie kandidāti šķiet slikta izvēle.

Pirms nedēļas studenti un aktīvisti  trīs dienas bloķēja Sorbonnas universitāti, paužot dusmas pret abiem otrajā kārtā iekļuvušajiem.  Lūk, daži viedokļi par vēlēšanām:

"Es nodošu tukšu biļetenu. Šīs ir manas pirmās prezidenta vēlēšanas – es nespiedīšu sevi balsot par Makronu."

"Viņš nav paveicis lielu darbu pēdējo piecu gadu laikā, lai mūs savestu kopā, – nezinu, kāpēc lai tas mainītos."

"Neviens no viņiem nav labs. Kad es dzirdu, ka nevajadzētu balsot par galēji labējiem, tad es nesaprotu – par ko tad  balsot."

"Es nepiekrītu visam, ko Makrons dara, bet viņš ir spējīgāks valsts vadītājs nekā Lepēna. Es balsošu par viņu, lai bloķētu Lepēnu."

Abi kandidāti tagad meklē jaunus veidus, kā uzrunāt šaubīgos un neizlēmušos. Makrons cenšas mīkstināt savu augstprātīgo izturēšanos un būt tuvāk tautai. Viņš arī cer jaunākos un kreisos vēlētājus, tai skaitā kreisā Žana Lika Melanšona atbalstītājus piesaistīt, runājot par zaļajām lietām un cīņu ar globālo sasilšanu. 

"Ir Eiropas stratēģija par CO2 neitralitāti līdz 2050. gadam, un ir Eiropas zaļais plāns, no kura galēji labējie vēlas izkļūt – tā Lepēna ļoti skaidri teica. Ja galēji labējie uzvarēs Francijā, viņi to sagraus, kas ir absurdi!" norādīja Makrons.

Marina Lepēna uz prezidenta amatu kandidē jau trešo reizi un kopš tā laika ir mīkstinājusi savu nostāju – viņa vairs (atklāti) neaicina uz Francijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) un no NATO kā iepriekš, bet tikai radikāli reformēt Eiropu. Brisele baidās, ka ar Lepēnu kā Francijas prezidenti gan darbs ES, gan NATO būs apgrūtināts.

"Es ierosinu referendumu par imigrāciju. Es uzdošu francūžiem jautājumu, kas, manuprāt, viņiem nav uzdots jau 40 gadus – lai zinātu, ko mēs vēlamies darīt imigrācijas jomā," uzsvēra Francijas “Nacionālās apvienības” līdere Marina Lepēna.

Lepēnas draudzību ar Vladimiru Putinu piemin ne tikai Makrons, kā trešdien notikušajās TV debatēs. Viņai nācies piedzīvot arī incidentus kampaņas laikā, un tādēļ drošība ir īpaši pastiprināta. 

Vēlēšanu pirmajā kārtā par centrisko Makronu nobalsoja gandrīz 28%, par labējo Lepēnu 23%. Rīt liela nozīme būs tam, kā nobalsos kreisi noskaņotie vēlētāji, kuru kandidāts Žans Liks Melanšons ar 22% neiekļuva 2. kārtā. 

"Makrons ir kompetentāks un tā tālāk, bet viņam ir arī dažas vājības. Viņa vājums ir tajā, ka viņš ir jauns cilvēks, un dažreiz viņš vienkāršajiem cilvēkiem rada iespaidu, ka viņš ir mazliet augstprātīgs. Un tas ir kaut kas, ka dažiem kreisajiem vēlētājiem, it īpaši vienkāršajiem strādniekiem – nepatīk. Bet no otras puses – Lepēna viņiem būtu vēl sliktāka izvēle. Tāpēc var sagaidīt lielāku atbalstu no šiem kreisajiem vēlētājiem, bet tas tomēr joprojām ir zem jautājuma zīmes," skaidro Eiropas politikas profesors “Sciences-Po” univeristatē Kristiāns Lekesne.

Taču ne visi kreisi vēlētāji ir noskaņoti balsot par Makronu kā par mazāko ļaunumu.

Lai arī Makrons aptaujās ir par 10 procentpunktiem priekšā Lepānai – rītdienas iznākums nav drošs. Tas nekad nav drošs, kā to uzskatāmi pierādīja negaidītais iznākums "Brexit" referendumā. Lepēna var uzvarēt Emanuelu Makronu un kļūt par Francijas prezidenti, ja kreisi noskaņotie vēlētāji uz velēšanām neatnāks vai nodos neaizpildītu vēlēšanu biļetenu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt