Šī solās būt viena no īsākajām un dīvainākajām Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņām. Esošais Francijas prezidents Emanuels Makrons savu kandidēšanu uz otro termiņu pieteica pašā pēdējā brīdī, un tagad kampaņa notiek uz Ukrainas kara fona. Tas visticamāk nāks tieši par labu Makronam, jo diskusijas notiek vairāk par ārpolitiku nevis iekšpolitiku, kā būtu labpaticies viņa konkurentiem.

Arī politiskie televīzijas šovi ir aizstāti ar īpašajiem raidījumiem par Ukrainu un daži kandidāti atceļ savus ceļojumus pa valsti. Taču šis fons apgrūtina arī Makrona kampaņu – tā nevar notikt uz pozitīvas optimistiskas nots, kā bija iecerēts, norāda izdevums "Politico". 

“Sciences Po” starptautisko studiju centra pētniece Emilija Pundzūte-Galuā uzskata, ka veids, kā Emanuels Makrons reaģē uz karu, strādā viņam par labu. "Un otrādāk – tas strādā pret citiem kandidātiem, kuri šķiet ir izdabājuši Putinam, kā piemēram Marina Lepēna, kurai bija kontakti ar Putina kungu, kura brauca uz Maskavu pirms kāda laika, bet kura nav ļoti skaidri paudusi nosodījumu Putina rīcībai," uzsvēra Pundzūte-Galuā.

Makronam aptaujas sola 30% balsu, otrajā vietā ar 18%, tātad krietni atpaliekot, ir Lepēna – labējā populiste, kuru viņš uzvarēja otrajā kārtā 2017. gadā.

Karš Ukrainā iesitis sāpīgi pa Marina Lepēnas priekšvēlēšanu kampaņu - viņai nācās iznīcināt visus kampaņas bukletus, kuros politiķe bija redzama pozējot ar Vladimiru Putinu. Aptaujās nākamais ar 11% ir Ēriks Zemmūrs - galēji labējais publicists, kurš sola “glābt Franciju” no imigrācijas un islāma briesmām, viņš ir notiesāts par rasu naida kurināšanu. Apmēram līdzīgu atbalstu aptaujas sola arī kreisajam Žanam-Lukam Melanšonam un Valērijai Pekresei no konservatīvās republikāņu partijas. 

Arī franči paši atzīst, ka šajās vēlēšanās ārpolitika – karš Ukrainā – daudz ko maina.

"Jā, noteikti, tas ietekmēs, bet es nevaru pateikt kā," atzina Versaļas iedzīvotāja Denīze. "Bet ietekmēs – tas noteikti nav neitrāls."

"Vai mums ir jāizvēlas pēctecība vai arī mums ir jāpieņem pārmaiņas? Nezinot, kādu pēc tam Francijas valdība ieņems pozīciju pret karu?  Šī ir franču tautas patiesā dilemma," sacīja cita versaļiete Žaklīna.

Šo dilemmu var vēl padziļināt arī pret Krieviju noteiktās sankcijas, kas atstās arvien jūtamāku iespaidu uz Francijas ekonomiku un enerģijas cenām. Tas var arī nenākt par labu tieši Makronam. Pagaidām eksperti sliecas uzskatīt, ka vēlēšanu otrajā kārtā 24.aprīlī atkal sacentīsies Makrons un Lepēna – tieši tāpat kā tas bija pirms 5 gadiem.