Francija pretēji ES iecerei varētu arī turpmāk subsidēt ogļu spēkstacijas ārvalstīs

Eiropas Parlaments (EP) šonedēļ apstiprinājis vienošanos par Eiropas Savienības (ES)  siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas reformu. Par spīti Polijas un vairāku industriju pārstāvju pretestībai, panākta vienošanās, ka reforma stāsies spēkā 2019. gadā. EP uzskata, ka šis ir nozīmīgs solis ES pozīciju stiprināšanai pirms šī gada beigās gaidāmās globālās klimata konferences Parīzē.

Taču šīs pozīcijas varētu vājināt Francija, kas apsver iespēju neatcelt subsīdijas ogļu spēkstacijām ārvalstīs.

Pagājušā gada novembrī notikušajā vides aizsardzības jautājumiem veltītajā konferencē Francijas prezidents Fransuā Olands solīja atcelt subsīdijas ogļu spēkstaciju celšanai ārvalstīs. Tas nozīmēja, ka Francijas eksporta kredītu aģentūrai „Coface” vairs netiktu piešķirtas garantijas ārvalstu investīciju veikšanai spēkstaciju būvniecībai citās valstīs.

Sākotnēji bija plānots apturēt visas investīcijas tādām stacijām, kuras nebūtu aprīkotas ar pašlaik vēl izstrādes stadijā esošajām oglekļa savākšanas un uzkrāšanas sistēmām. Šis plāns tika uzskatīts par daļu no Francijas apņemšanās samazināt kaitīgo izmešu nonākšanu atmosfērā, atsakoties no fosilo kurināmo turpmākas izmantošanas.

Taču tikai nedaudz vairāk kā pusgadu vēlāk Francija no iepriekšējā nodoma varētu atteikties.

Francijas valdība apgalvo, ka atteikšanās no turpmākajām subsīdijām varētu negatīvi ietekmēt nodarbinātību enerģijas kompānijā „Alstom”, kas faktiski vienīgā pēdējo 15 gadus ir guvusi labumu no „Coface” garantijām.

Valdība nākusi klajā arī ar vairākiem iespējamiem risinājumiem, taču vides aizsardzības organizācijas norāda, ka visi izteiktie piedāvājumi faktiski noraida Fransuā Olanda iepriekš dotos solījumus.

Tādas ietekmīgas nevalstiskās organizācijas kā „Oxfam” un Zemes draugi" maijā nāca klajā ar ziņojumu, kurā norādīts, ka Francijas kompānijām ''EDF'' un ''Engie'' piederošajās energostacijās visā pasaulē tiek saražots 151 miljons ogļskābās gāzes un tā ir aptuveni puse no pašas Francijas CO2 emisiju kvotām.

Pirms šogad Parīzē gaidāmās globālā klimata jautājumiem veltītās konferences tiek norādīts, ka par spīti ES ambiciozajiem plāniem līdz 2030. gadam samazināt CO2 izmešu apjomu par 40%, daudzas dalībvalstis joprojām investē kurināmajā ar ļoti augstu piesārņojuma risku, arī oglēs.

Bet tikmēr EP ir apstiprinājis ierosinājumu 2019. gadā uzsākt pasaules lielākā oglekļa tirgus reformu. Tās mērķis ir samazināt oglekļa dioksīda izmešu kredītpunktu pārpalikumu Emisiju tirdzniecības sistēmā (ETS), lai paaugstinātu cenu par piesārņošanas tiesībām. Jaunie noteikumi arī izveido tirgus stabilitātes rezerves sistēmu, kas, kvotu pārpalikumam sasniedzot noteiktu slieksni, automātiski izņem no tirgus noteiktu daļu ETS kvotu un pārvieto tās rezervē.

Ja tirgū rastos kvotu iztrūkums, tās varētu atgriezties apritē. Pašlaik ETS kopš 2009.gada veidojies siltumnīcefekta gāzu izmešu kvotu pārpalikums, kura apjomu lēš uz vairāk nekā diviem miljardiem kvotu punktu.

Pret jauno reformu gan asi iebilda tādas valstis kā Polija, kuras ekonomika ir pamatīgi atkarīga no oglēm.

Polija vēlējās, lai reforma sāktu darboties 2021. gadā, kā to sākotnēji rosināja EK. Savukārt no enerģijas atkarīgo industriju pārstāvji norādīja, ka agrāk uzsāktā reforma palielinātu to ražošanas izmaksas un varētu pavērst investīcijas uz citiem pasaules reģioniem.

EP ziņotājs Ivo Belets no Beļģijas uzskata, ka balsojums parlamentā ir ļoti nozīmīgs solis, stiprinot Eiropas Savienības pozīcijas un uzticamību pirms Parīzē gaidāmajām klimata sarunām. Viņš arī atzinis, ka ir jādomā par to, kā piešķirt garantijas tādām industrijām kā metalurģijai, ķīmiskajai un stikla ražošanai, lai novērstu ražotņu pārcelšanu uz valstīm ārpus ES ar daudz brīvākiem kaitīgo izmešu emisijas noteikumiem.

Atgriežoties pie Francijas lēmuma turpināt subsīdijas ogļu spēkstacijām ārvalstīs, organizācijas ''Zemes draugi'' pārstāve Lusija Pinsona norāda, ka šim lēmumam, visticamāk, būs nopietnas starptautiskas sekas. Pirms klimata konferences gaidāma arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD tikšanās.

Arī OECD vēlas vienoties par ambicioziem izmešu samazināšanas plāniem, taču pēdējās tikšanās laikā pret to iebilda Japāna, Austrālija un Dienvidkoreja. Vājinoties arī Francijas pozīcijai šajā jautājumā, izredzes panākt saistošu vienošanos esot vēl mazākas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti