Tā sauktais „poļu santehniķa" temats, kad vecajā Eiropā par lētāku naudu strādā cilvēki no jaunajām valstīm, atgriezies ar jaunu sparu.
Francija tagad nolēmusi pati ieviest stingrākus nosacījumus un aicina tos izskatīt arī ES līmenī. Pirmkārt, - noteikt stingrākas darba inspekcijas, īpaši sektoros, kur ir visvairāk viesstrādnieku, piemēram, celtniecībā, otrkārt – vērsties pret uzņēmumu un kompāniju krāpšanos, piesaistot arī sociālos parterus un dažādas cilvēku tiesību aizstāvju organizācijas, treškārt – izmainīt un padarīt striktākus tos likumus, kas attiecas uz darbā iekārtošanas kompānijām un darba devējiem, kā arī arodbiedrībām un profesionālajām organizācijām dot lielākas iespējas vērsties tiesā, ja tās sastapušās ar nelegāla darbaspēka gadījumiem.
Francija pēdējā laikā ļoti asi kritizējusi Vāciju, ka tā būdama ES plaukstošākā valsts, nav ieviesusi minimālo algu, kas dod plašās iespējas lētajam un nelegālajam darba spēkam. Francijā un Vācijā strādājošo izmaksas ir krietni atšķirīgas, un, kā apgalvo, piemēram, Francijas gaļas rūpnieku asociācija, Vācijā pagaidu darbos nodarbināts strādnieks saņem trīs reižu mazāk – aptuveni četrus latus stundā, kamēr Francijā, saskaņā ar likumu, tiem jābūt vismaz 15 latiem, bet Dānijā – ne mazāk kā 20 latiem.
Turklāt, valstīs, kur nav minimālās algas, un kur pagaidu darba strādniekus izmanto par zemu samaksu, bez ievērības paliek arī viņu sociālās garantijas, darba drošība un dzīves apstākļi.
Vācijas valdība tagad ir vienojusies par minimālās algas projektu, kas būtu 8 eiro un 50 centi, jeb vairāk nekā pieci lati stundā, taču to, saskaņā ar likumu, neieviesīs vēl vismaz nākamos trīs gadus un industrijas paziņojušas, ka nesteigsies to izmantot līdz pat pēdējam brīdim.
Nākamās nedēļas sākumā Briselē tiksies ES sociālo lietu ministri un sagaidāms, ka Francija aicinās pievērsties lēto darba spēku ierobežojošajiem likumiem.
