ĪSUMĀ:
- Nedēļas nogalē “dzeltenās vestes” vērsās pret ebreju izcelsmes franču akadēmiķi.
- Parīzes policija ir uzsākusi izmeklēšanu par publiskiem draudiem viņam.
- Akadēmiķis Finkelkrauts iepriekš “dzeltenās vestes” atbalstīja, tagad kritizē.
- Incidents ar Finkelkrautu aktualizējis diskusijas par antisemītismu Francijā.
- Pret ebrejiem vērsto noziegumu skaits pērn Francijā ir palielinājies par 74%.
- 14 partijas aicinājušas iziet Francijas pilsētu ielās, lai piedalītos demonstrācijās pret antisemītismu.
- Viens no “dzelteno vestu” līderiem asi nosodījis antisemītiskos izteikumus.
- Tikmēr aptaujas leicina: antisemītisms ir visas Eiropas problēma.
Atsevišķos gadījumos šie uzbrukumi tiek saistīti ar „dzelteno vestu” kustību, kuras līderi gan paši nosodījuši antisemītismu. Tikmēr jaunākā statistika liecina, ka antisemītisma pieaugums nav tikai Francijas, bet arī visas Eiropas problēma.
“Francija ir mūsu! Netīrais cionists! Tauta tevi sodīs! Brauc atpakaļ uz Telavivu!” - ar šādiem saukļiem nedēļas nogalē Parīzē uz ielas tika sagaidīts poļu ebreju imigrantu ģimenē dzimušais franču akadēmiķis, filozofs Alēns Finkelkrauts. Pret viņu vērsušies “dzelteno vestu” protesta akcijas dalībnieki, kuru mutiskos uzbrukumus izdevies apturēt tikai pēc policijas iejaukšanās.
Finkelkrauts, kurš savulaik izteica solidaritāti un simpātijas pret „dzeltenajām vestēm”, tagad kļuvis par šīs kustības kritiķi. Viņš kustības līderus apsūdzējis iedomībā.
69 gadus vecais zinātnieks intervijā izdevumam „Journal du Dimanche” atzinis, ka ir izjutis absolūtu naidu un noteikti būtu baidījies, ja blakus nebūtu policijas. Tāpat Finkelkrauts atzinis, ka ne visi protestētāji ir bijuši agresīvi noskaņoti un daži pat aicinājuši viņu pievienoties demonstrācijai.
Lai arī cietušais neplāno izvirzīt nekādas oficiālas apsūdzības, Parīzes policija ir uzsākusi izmeklēšanu par publiskiem draudiem, kas izteikti personas izcelsmes, reliģijas, rases vai nacionalitātes dēļ.
Incidents ar Alēnu Finkelkrautu ir kārtējo reizi aktualizējis diskusijas par antisemītisma izplatību Francijas sabiedrībā.
Jaunākie Francijas Iekšlietu ministrijas dati liecina, ka pret ebrejiem vērsto noziegumu skaits pagājušajā gadā ir palielinājies par 74% - 2017. gadā tie bija 311 gadījumi, bet pērn - jau 541.
Arī pēdējo nedēļu laikā notikuši vairāki šādi incidenti. Piemēram, Parīzes priekšpilsētā pagājušajā nedēļā bija plānots pieminēt 2006. gadā nolaupīto un līdz nāvei nomocīto Ilanu Halimi, taču vēl pirms piemiņas pasākuma izrādījās, ka piemiņas vietā ir nozāģēts Halimi par godu iestādītais koks.
Tāpat vairākās pilsētas vietās ar svastikām apzīmētas pastkastes, uz kurām attēlota pērn Francijas panteonā apglabātā holokaustā izdzīvojusī bijusī tieslietu ministre Simona Veila.
Visi šie incidenti izsaukuši plašu sašutuma vilni Francijas politiskajās aprindās.
Francijas prezidents Emanuels Makrons tviterī paziņojis, ka Alēns Finkelkrauts ir ne tikai ievērojams zinātnieks, bet arī simbols tam, ko Francijas Republika ļauj sasniegt.
Pēc prezidenta vārdiem antisemītiskie uzbrukumi ir pilnīgs pretstats franču būtībai, kas padara šo valsti varenu. Tāpēc šādas izpausmes netiks paciestas.
Arī Francijas opozīcijā esošo Republikāņu partijas līderis Lorāns Vakjēzs uzbrucējus nosaucis par nožēlojamiem idiotiem, savukārt Francijas Komunistu partijas līderis Eiropas Parlamenta vēlēšanām Ians Brossats atzinis, ka var nepatikt Finkelkrauta idejas, taču nekas nevar attaisnot uzbrukumus viņam kā ebrejam.
Kopumā 14 politisko partiju pārstāvji ir aicinājuši savus atbalstītājus otrdien iziet Francijas pilsētu ielās, lai piedalītos demonstrācijās pret antisemītismu.
Viena no trijām Francijas rabīnēm - sievietēm, Delfīne Horvilēra, intervijā televīzijas kanālam “France 24” atzinusi, antisemītisms parasti ir priekšvēstnesis plašākai vardarbībai.
“Mēs jau gadiem un pat gadsimtiem ilgi zinām, ka antisemītisms ir tāda kā prelūdija plašākai vardarbībai. Ja notiek uzbrukumi ebrejiem, pavisam drīz sekos arī plašāki uzbrukumi pārējai sabiedrībai,” pauda Horvilēra.
“Jā, ebreji ir tādi kā grēkāži, bet viņi arī vislabāk atspoguļo to, ko mēs Francijā dēvējam par „būšanu savādākam”. Viņi simbolizē to, ko vīlusies sabiedrība kopumā nespēj paciest. Un tas rada pamatu nopietnām bažām,” viņa piebilda.
Ziņas par antisemītisma pastiprināšanos izskan laikā, kad „dzelteno vestu” protesta kustība ir nosvinējusi savu trešo mēnesi. Jau 14 nedēļas nogales pēc kārtas ielās iziet ar valsts prezidenta Emanuela Makrona īstenoto politiku neapmierināti cilvēki.
Bieži vien tiek apgalvots, ka protestētāju rindās arvien lielāku ietekmi sāk iegūt gan galēji labēju, gan galēji kreisu uzskatu agresīvi aizstāvji, kas varētu būt vainojami arī ebreju akadēmiķa apvainošanā.
Viens no protesta kustības līderiem Bruno Mandrē asi nosodījis antisemītiskos izteikumus, paziņojot, ka vainīgie noteikti nav uzskatāmi par īstām „dzeltenajām vestēm”, paužot bažas, ka šie incidenti var atstāt negatīvu iespaidu uz visu kustību.
Arī pats Mandrē uzsvēris, ka neatbalsta Finkelkrauta paustās idejas, taču viņš arī nevēloties, lai visi „dzelteno vestu” aktīvisti tagad tiktu dēvēti par antisemītiem.
Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka pirmo reizi kopš 17. novembra, kad „dzeltenās vestes” devās pirmajā protesta akcijā, 58% no iedzīvotājiem vēlētos, lai protesta akcijas beigtos.
Bet antisemītisms nav tikai Francijas problēma. Pagājušā gada novembrī Eiropas Savienības pamattiesību aģentūra publicēja visai satraucošus datus. Jaunākajā aptaujā konstatēts, ka 85% Eiropas ebreju uzskata, ka antisemītisms ir lielākā sociālā vai politiskā problēma viņu mītnes zemē. Gandrīz 90% ebreju uzskata, ka antisemītisms ir vislielākā problēma internetā un sociālajos plašsaziņas līdzekļos.
Gandrīz trešā daļa respondentu pagājušajā gadā vismaz vienu reizi ir aizskarti, bet 38% ir apsvēruši iespēju emigrēt, jo, būdami ebreji, Eiropā nejūtas droši. Turklāt satraucošs ir arī tas, ka gandrīz 80 procenti no ebrejiem, kuri pēdējos piecos gados saskārušies ar antisemītiskiem aizskārumiem, nav par to ziņojuši policijai vai citai organizācijai.
