Dienas notikumu apskats

ES līderu sanāksmē viens no svarīgākajiem jautājumiem – Skripaļa lieta

Dienas notikumu apskats

Francijas policija nogalinājusi lielveikala ķīlnieku sagrābēju

Francijā streiko publiskā sektora darbinieki, tostarp dzelceļnieki

Francijā plaši streiki; Parīzē traucēta dzelzceļa un aviosatiksme

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Tūkstošiem publiskā sektora un dzelzceļa darbinieku ceturtdien, 22.marta, Francijā izgājuši ielās, lai protestētu pret prezidenta Emanuela Makrona reformām darba nozarē. Protestos piedalās vilcienu vadītāji, skolotāji, medmāsas un gaisa kontrolieri. Vissmagāk darbinieku streiki skāruši Parīzi.

Visā Francijā uz streiku pulcējās publiskajā sektorā strādājošie, kuri savu neapmierinātību ar reformām izrādīja, neierodoties darbā, galvenokārt transporta, izglītības un aprūpes nozarē. Bet visā valstī plānotas aptuveni 140 protesta akcijas.

Vislielākā no tām notiek Parīzē. Tur streiku dēļ dzelzceļa nozarē tika atcelti 50%  reģionālo reisu un 40% ātrgaitas reisu.

Tiek uzskatīts, ka tieši reformas valsts dzelzceļa kompānijā SNCF būs vislielākais pārbaudījums pašreizējam Francijas prezidentam Emanuelam Makronam.

Dzelzceļnieki paziņojuši, ka ar 3. aprīli viņi sāks masveida streikus divas dienas no piecām līdz pat 28. jūnijam, lai piespiestu valdību atteikties no šīm reformām. Tās paredz atcelt dažas dzelzceļnieku privilēģijas, piemēram, doties pensijā ap 50 gadiem. Savukārt Francijas valdība reformu nepieciešamību pamato ar lielajām izmaksām un parādiem, kuros šī dzelzceļa kompānija nonākusi.

Dažādas aptaujas liecina, ka sabiedrība uzskata dzelzceļnieku streiku par nepamatotu. Tas varētu būt lielākais streiks kopš 1995. gada, kad strādājošo streiki paralizēja satiksme valstī teju nedēļu.

Tāpat ceturtdien neērtības tika radītas ceļotājiem, kuri vēlējās kur aizlidot.

Parīzē tika atcelti aptuveni 30% avioreisu.

Ceturtdien streika dēļ Francijā daudzviet nestrādāja skolas, dienas aprūpes centri un bibliotēkas, kā arī atkritumu izvešana daudzās pilsētās bija traucēta.

Strādājošo neapmierinātības iemesls ir valdības plāni atlaist līdz pat 120 000 valsts sektorā nodarbināto, tāpat arodbiedrības nav apmierinātas ar strādājošo tiesību samazināšanu, turpmāk nosakot plašākas tiesības darba devējiem atlaist strādājošos.

Francijas valdība ekonomisko reformu vajadzību skaidro ar nepieciešamību sekmēt izaugsmi un padarīt darba tirgu elastīgāku, lai Francija būtu konkurētspējīgāka.

Ziņu aģentūra AFP norāda uz pieaugošo spiedienu uz  Makronu, piespiežot viņam rīkoties un pieņemt dažādus sabiedrībā nepopulārus lēmumus.

Kopš Makrona valdība paziņoja par ekonomikas reformām darba tirgū, Francijā notikuši vairāki streiki ar desmitiem tūkstošiem lielu cilvēku līdzdalību.

Tā, piemēram, arī pensionāri ir protestējuši pret nodokļu slogu, kas samazina pensijas, bet apsargi par nepieciešamību palielināt algu un labākiem darba apstākļiem.

Starp streika dalībniekiem ir arī aprūpes darbinieki, kuri jau divas reizes pēdējās sešas nedēļas nav ieradušies darbā, šādā veidā protestējot pret resursu trūkumu un antisanitāriem apstākļiem daudzos valsts aprūpes centros.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti