D’Estēns Francijas prezidenta amatā atradās no 1974. līdz 1981. gadam. Viņš bija labēji centrisks un proeiropeisks politiķis. Septiņu varas gadu laikā d'Estēns liberalizēja likumus par šķiršanos, abortiem un kontracepciju. Viņa prezidentūras laikā Francija kļuva par kodollielvaru, valstī sāka kursēt pirmie ātrvilcieni.
D’Estēnam bija liela loma Eiropas integrācijā un vēlākās G7 valstu grupas izveidē.
1981. gada prezidenta vēlēšanās d’Estēns zaudēja sociālistam Fransuā Miterānam.
Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka d’Estēns modernizēja Franciju. Makrons atzina, ka d'Estēns atstājis būtisku ietekmi uz Francijas politiku un viņa iesāktais politiskais kurss ir aktuāls arī šodien.
Vācijas kanclere Angela Merkele uzskata, ka, aizejot d’Estēnam, ir zaudēts "dižens eiropietis".
Pēdējo mēnešu laikā d'Estēns vairākkārt bijis slimnīcā sirds kaišu dēļ. Viņš nomira savā ģimenes mājā Luāras reģionā, klātesot tuviniekiem.
