Ostankinas tiesa Maskavā vakar pretkara aktīvistei piesprieda 30 tūkstošu rubļu (apmēram 250 eiro) naudas sodu un viņu atbrīvoja.
Tomēr žurnālistei var izvirzīt kriminālapsūdzības, tāpēc Francijas prezidenta reakcija nav pārsteigums. Makrons informēja, ka sperti diplomātiski soļi, lai sniegtu nepieciešamo aizsardzību vēstniecībā vai piešķirot patvērumu.
Viņš arī vēloties pēc iespējas ātrāk gūt pilnīgu skaidrība par žurnālistes personīgo situāciju un iespēju turpināt darbu. Prezidents vienlaikus pauda solidaritāti ar žurnālistiem, kas no Ukrainas vai Krievijā veido reportāžas par Krievijas iebrukumu Ukrainā un ir pakļauti spiedienam.
Francija nosodot jebkādu žurnālistu aizturēšanu.
KONTEKSTS:
Marina Ovsjaņņikova pirmdien vakarā sarīkoja protesta akciju "Pirmā kanāla" ziņu tiešraides laikā, parādoties ēterā ar plakātu, kas nosodīja karadarbību Ukrainā. Iepriekš bija izskanējušas bažas, ka Ovsjaņņikovu varētu tiesāt pēc jaunā likuma, kas par Krievijas karaspēka "nomelnošanu" paredz pat 15 gadu cietumsodu.
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
