Francija pēc teroraktiem Parīzē oficiāli lūdz palīdzību pārējām ES dalībvalstīm

Francijas valdība ir iesniegusi oficiālu lūgumu pēc palīdzības, balstoties uz līgumu par Eiropas Savienību (ES). Tas paredz - ja dalībvalsts kļūst par upuri bruņotai agresijai tās teritorijā, pārējām dalībvalstīm ir pienākums palīdzēt ar visiem līdzekļiem, kas ir to rīcībā.                                     

Otrdien, 17.novembrī, to žurnālistiem Briselē kopīgā paziņojumā apliecināja Francijas aizsardzības ministrs Žans Īvs Ledriāns un ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Federika Mogerīni. ES Dalībvalstu aizsardzības ministri jau izteikuši vienbalsīgu atbalstu Francijas lūgumam.                                       

Kā tas notiks, par to sarunas vēl turpināsies arī ar dalībvalstīm divpusēji. "Ceru, ka visas valstis varēs piedalīties," sacīja Federika Mogerīni. Briselē turpinās ES aizsardzības ministru sanāksme ar NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga piedalīšanos.

Francijas valdība iedarbinājusi vēl iepriekš neizmantotu Eiropas Savienības pamatlīguma pantu, kas pieprasa visām dalībvalstīm sniegt to iespējām atbilstošu atbalstu, ja kāda no valstīm to lūdz. Šajā Lisabonas līguma pantā minēts, ka ikviena dalībvalsts, kura saskārusies ar bruņotu agresiju tās teritorijā, drīkst pieprasīt palīdzību no citām dalībvalstīm. Tāpēc šis pants tiek pielīdzināts NATO piektajam paragrāfam, kurā noteikts kolektīvās aizsardzības princips.

  “Pirmkārt un galvenokārt, tas ir politisks mehānisms, kurš tiek izmantots pirmo reizi. Es uzskatu, ka to ir svarīgi izcelt. Ja runājam par to, ko tas nozīmēs praktiski, tā būs vai nu līdzdalība Francijas militārajās operācijās Sīrijā vai Irākā, vai arī palīdzība Francijai citās operācijās, lai samazinātu mūsu noslodzi citviet. Saviem kolēģiem esmu teicis – Francija viena pati nevar izdarīt visu,” pauda Francijas aizsardzības ministrs Žans Īvs Ledriāns.

 Uzreiz pēc Francijas lūguma aizsardzības ministru sanāksmē Eiropas Savienības ārpolitikas koordinatore Federika Mogerīni paziņojusi, ka visu dalībvalstu pārstāvji vienbalsīgi piekrituši palīdzēt Francijai. Gaidāms, ka nākamajās sanāksmēs tiks lemts par katras dalībvalsts iespējamo artavu  kopējā cīņā ar islāma ekstrēmistiem.

„Ceru, ka visas valstis varēs piedalīties,” sacīja Federika Mogerīni.

Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena vēlāk medijiem komentēja, ka šī ir bijusi Francijas lūguma uzklausīšanas diena, bet ne lēmumu par konkrētas rīcības pieņemšana.

Francija nav lūgusi iedarbināt NATO 5.pantu

Vairāki eksperti  un politiķi joprojām pauduši izbrīnu, kādēļ Francija vēršas pie Eiropas Savienības, bet nelūdz iedarbināt NATO piekto pantu, kam ir daudz lielāks militāro aktivitāšu spēks. 

„Francija nav lūgusi iedarbināt NATO piekto pantu, kas liktu parējām dalībvalstīm nākt palīgā bruņotas agresijas gadījumā,” to žurnālistiem Briselē apstiprināja arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, piebilstot, ka alianse jau tagad aktīvi iesaistās dažādos veidos un palīdz Francijai.  

NATO patlaban Briselē pārrunā ciešāku sadarbību ar ES pēc terorisma uzliesmojuma Eiropā.

"No Francijas puses nav bijis lūguma iedarbināt piekto pantu, taču daudzas NATO dalībvalstis jau ir piedāvājušas Francijai atbalstu un palīdzību. Tas notiek dažādos veidos, piemēram, daloties ar slepeno dienestu informāciju. Īpaši cīņā ar teroristiem ir iesaistījušās NATO lielākās dalībnieces ASV, kā arī Turcija, kas ir uz robežas ar Sīriju.

Daudz arī sagaidu no šodienas sarunām Briselē, kad kopā ar Eiropas Savienības aizsardzības ministriem domāsim, kā veidot ciešāku sadarbību starp NATO un Eiropas Savienību," atzina Stoltenbergs.

Pēc teroraktiem Francijā turpinās masveida reidi

Pastiprinot izmeklēšanu pēc asiņainajiem teroraktiem Parīzē, Francijas policija aizvadītajā naktī īstenojusi 128 reidus pret personām, kas tiek turētas aizdomās par saistību ar radikālām islāmistu grupām. Par to Francijas televīzijā paziņoja iekšlietu ministrs Bernārs Kazenēvs. Pirmdien īstenoti vairāk nekā 160 reidi, policija arestēja 23 cilvēkus un konfiscēja vairākus desmitus ieroču.

Kazenēvs arī paziņoja, ka mobilizēti 115 000 policistu un militārpersonu.

Tikmēr Francijas premjers Manuels Valls paziņojis, ka izlūkdienesti valstī identificējuši aptuveni 10 500 personu, kas ir vairāk vai mazāk radikalizētas.

Reidu laikā atklāts slēpnis, kā arī vēl viena automašīna, kuru, visticamāk, izmantoja teroristi. Dzīvesvietā, kurā plānoti terorakti, varētu būt uzturējies Brahims Abdeslāms, kurš uzbrukumos tika nogalināts, kā arī viņa brālis Salahs, kuru likumsargi joprojām meklē, uzskatot, ka viņš pašlaik slēpjas Beļģijas galvaspilsētas Briseles apkārtnē. Vācijas mediji arī ziņo, ka saistībā ar teroraktiem veikti vēl trīs aresti Āhenē, netālu no Beļģijas robežas.

Premjers otrdien, 17.novembrī, tiksies ar vairāku Francijas pilsētu mēriem. Savukārt trešdien, 18.novembrī, parlaments balsos, vai pagarināt ārkārtas situācija Francijā par trim mēnešiem.

Joprojām tiek meklēts ar uzbrukumu Parīzē saistītais Salahs Abdeslams. Tiek uzskatīts, ka viņš aizbēdzis pāri robežai uz Beļģiju.

ASV valsts sekretārs: "Daīš" izjutīs "arvien lielāku spiedienu"

Otrdienas rītā Elizejas pilī ar Francijas prezidentu Franusā Olandu tikās ASV valsts sekretārs Džons Kerijs. Viņš pirmdien, 16.novembrī, ieradās Parīzē, lai izteiktu atbalstu Francijai, kuras galvaspilsētā piektdienas teroraktos gāja bojā vismaz 129 cilvēki.

Pēc tikšanās ar Olandu Kerijs žurnālistiem paziņoja, ka abi apsprieduši "nozīmīgus soļus", kas būtu sperami kopā, lai apstiprinātu centienus un padarītu efektīvāku cīņu pret grupējumu "Daīš", kas uzņēmies atbildību par uzbrukumiem.

Atgādinot, ka grupējums saistīts arī ar uzbrukumiem iepriekš Libānā, Ēģiptē, Turcijā un tagad arī Parīzē, Kerijs paziņoja, ka ir nepieciešams pastiprināt cīņu, lai dotu triecienus grupējuma komandpunktiem. Viņš pauda pārliecību, ka nākamajās nedēļās grupējums izjutīs "arvien lielāku spiedienu."

Francijas prezident Olands iepriekš bija paziņojis ka Francija ir apņēmusies iznīcināt grupējumu.

Francijas kara lidmašīnas aizvadītajā naktī veikušas jaunus uzlidojumus teroristiskā grupējuma Sīrijā kontrolēto teritoriju bāzes pilsētai Rakai. Šī bija jau otrā reize 24 stundu laikā, kad franču lidmašīnas bombardējušas Raku. Uzlidojumos iznīcināts teroristu komandcentrs un kaujinieku treniņnometne, norādīts armijas paziņojumā.

Jau vēstīts, ka piektdienas, 13.novembra, vakarā Parīzi satricināja teroraktu vilnissešos atsevišķos uzbrukumos stadionam, klubam “Bataclan” un bāriem un restorāniem nogalināti 129 cilvēki, tai skaitā arī daudzu citu valstu pilsoņi. Ievainoti aptuveni 350 cilvēki. Tagad bojāgājušo skaits jau sasniedz 132.

Latvijas valstspiederīgie teroraktos nav cietuši.

Izmeklētāji noskaidroja, ka uzbrukumus īstenoja trīs savstarpēji saistīti un koordinēti grupējumi, tie gatavoti ārvalstīs ar atbalstu no personām Francijā un Beļģijā. Atbildību par uzbrukumiem uzņēmies grupējums "Daīš".

“Daīš” – apzīmējums teroristiskajam grupējumam, kas Rietumu pasaulē sevi dēvē par “Islāma valsti”. Apzīmējumam izmantota abreviatūru arābu valodā.

Pēc teroraktiem Parīzē eksperti un amatpersonas mudināja attiekties no apzīmējuma “Islāma valsts” un  lietot “Daīš”, parādot, ka teroristi pat nosaukumā nedrīkst izvirzīt pretenzijas ne uz kādu valstisku formējumu. 

 

Līdz šim izskanējis, ka septiņi teroristi uzspridzinājušies vai nogalināti, bet viens, iespējams, izdzīvojis un ir izsludināts starptautiskajā meklēšanā. Pie diviem teroristiem atrastas Sīrijas pases, un viens šādas pases turētājs ES ieradies ar bēgļu plūsmu caur Grieķiju, arī otrs reģistrēts Grieķijā. Vēl divi uzbrucēji ir brāļi, Francijas pilsoņi, kuri pastāvīgi dzīvojuši Beļģijā.  Izskanēja arī ziņas, ka pie diviem pašnāvniekiem atrastas viltotas Turcijas pases.

Saistībā ar uzbrukumiem plaši reidi notika Briselē, kur aizturēti septiņi cilvēki.

Daudzu pasaules valstu līderi pauduši  nosodījumu teroraktiem Parīzē un apņēmību stiprināt cīņu ar "Islāma valsti" jeb "Daīš".

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti