Sadaļas Sadaļas

Francija pagarina termiņu starp pirmo un otro poti «Pfizer» un «Moderna» vakcīnām

Francija ir nolēmusi pagarināt laiku starp pirmās un otrās devas ievadīšanu „Pfizer” un „Moderna” ražotajām vakcīnām. Turpmāk otrā pote tiks saņemta pēc sešām nevis pēc četrām nedēļām. Savukārt jaunais pētījums Izraēlā parāda, ka „Pfizer” vakcīna varētu būt mazāk efektīva pret Dienvidāfrikas koronavīrusa paveidu.

Francija pagarina termiņu starp pirmo un otro poti «Pfizer» un «Moderna» vakcīnāmArtjoms Konohovs

Francijas valdība ir nolēmusi atļaut ievadīt otro „Pfizer/BioNTech” un „Moderna” vakcīnas devu pēc sešām nevis četrām nedēļām. Par to paziņoja Francijas veselības ministrs Olivjē Verāns.

Francijas veselības jomas eksperti jau janvārī ieteica pagarināt pauzi starp pirmo un otro devu līdz sešām nedēļām. Tomēr toreiz valdība atturējās no šāda soļa, jo uzskatīja, ka tam nav pietiekama zinātniskā pamatojuma.

Tagad viedoklis ir mainījies, jo tiekot vakcinētas gados jaunākas sabiedrības grupas, paziņoja Francijas veselības ministrs. Termiņa pagarināšana starp pirmās un otrās potes saņemšanu ļaus paātrināt vakcinācijas tempus.

Pēc diezgan lēna sākuma, vakcinācijas tempi Francijā sāk pieaugt. Valdība cer, ka aprīļa vidū pirmo poti būs saņēmuši jau 10 miljoni iedzīvotāju. Bet līdz maija vidum to varētu saņemt vēl 10 miljoni.

Savukārt jaunākais pētījums Izraēlā parāda, ka „Pfizer/BioNTech” izstrādātā vakcīna ir mazāk efektīva pret tā dēvēto Dienvidāfrikas vīrusa paveidu. Tomēr pētījumā ir iekļauti tikai 400 gadījumi, kas ir salīdzinoši neliels skaitlis. Turklāt Dienvidāfrikas paveids šobrīd Izraēlā nav plaši izplatīts. Tomēr zinātnieku atklājumi liek domāt, ka vīrusa apturēšanai ilgtermiņā varētu būt nepieciešama atkārtota vakcinācija līdzīgi kā ar ikgadējo potēšanu pret gripu.

Kompānija „Pfizer” 1. aprīlī norādīja, ka jaunākie klīniskie pētījumi liecina, ka tās vakcīna nodrošina 91% aizsardzību pret Covid-19. Šādi rezultāti balstās uz sešus mēnešus ilgajiem vakcinēto novērojumiem. Savukārt Dienvidāfrikā no 800 pētījuma dalībniekiem tikai deviņi ir saslimuši ar Covid-19. Turklāt visi saslimušie bija saņēmuši nevis īsto vakcīnu, bet gan nekaitīgu šķidrumu.

Visbeidzot Eiropas Zāļu aģentūras eksperti šajās dienās varētu būt devušies uz Krieviju, lai klātienē pārbaudītu „Sputnik V” vakcīnas ražotnes un arī iepazītos ar klīnisko pētījumu datiem. Izskan bažas, ka Krievijas varasiestādes varētu būt piespiedušas karavīrus piedalīties vakcīnas izmēģinājumā. Tas būtu pretrunā ar starptautiskiem ētikas standartiem, kas liedz spiest cilvēkus piedalīties vakcīnu vai kādu citu zāļu izmēģinājumos.

Zāļu aģentūra norada, ka šādas pārbaudes ir daļa no parasta izvērtēšanas procesa un ka aģentūrai esot pienākums apsekot rūpnīcas, kurās tiks ražotas Eiropas tirgum paredzētie medikamenti.

Zāļu aģentūra norāda, ka tā nepublicēs pārbaudes rezultātus, pirms tiks pilnībā pabeigts Krievijas koronavīrusa vakcīnas izvērtēšanas process. Termiņš tam šobrīd nav zināms.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt