Vairāku desmitu Francijas cietumu apsargi streiko jau kopš pagājušās pirmdienas, un 22.janvārī arodbiedrības paziņoja par streiku visā valstī.
Situāciju neuzlabo arī svētdien notikušais uzbrukums diviem cietuma apsargiem netālu no Kalē. Ieslodzītais viņiem uzbrucis ar metāla galda kāju. Abi cietušie tika nogādāti slimnīcā. Viens no arodbiedrības pārstāvjiem uzsvēris, ka šie regulārie uzbrukumi cietuma apsargiem ir kļuvuši tik ikdienišķi, ka tas vairs nav izturami.
Pēc notikušā arodbiedrības uzstāja uz nepieciešamību uzlabot drošību cietumos, jo tie bieži ir pārblīvēti,
daudzviet ieslodzīto skaits ir 115% no paredzētā vietu skaita, citviet šis skaitlis sasniedz pat 200%.
Otrā prasība bija palielināt cietumu apsargu darba algu.
Francijas tieslietu ministre Nikola Belubē pirmdien plānoja tikties ar arodbiedrību līderiem, lai mēģinātu izbeigt šo krīzi.
Pirms divām dienām jau notika arodbiedrības un savienības, kura pārstāv cietuma apsargus, tikšanās ar Francijas Tieslietu ministriju, bet tā nenesa rezultātu. Tieslietu ministrijas paziņojumā norādīts, ka tā dialogu ar arodbiedrībām vēlas atsākt pēc iespējas ātrāk. Ministrija arī uzsver, ka visām pusēm ir pienākums nodrošināt cietumu darbību.
Francijas prezidents Emanuels Makrons solīja, ka pārskatīs cietumu sistēmas plānu līdz februāra beigām, tajā iekļaujot arī objektu atjaunošanu un jaunu cietumu būvniecību. Makrons apņemas arī tuvāko piecu gadu laikā izveidot 15 000 jaunu vietu ieslodzītajiem.
Francijas prezidents ir arī rosinājis pāreju uz alternatīvu sodīšanu, piemēram, nosakot obligāto sabiedrisko piespiedu darbu vai elektroniskās aproces.
Tomēr Tieslietu ministrijas novembra paziņojumā norādīts, ka, lai realizētu tik vērienīgu būvniecības programmu, būs nepieciešami vismaz desmit gadi.
Par Francijas cietumu apsargu pacietības lūzuma punktu, kas aizsāka streikus, kļuva kāda ieslodzītā uzbrukums apsargiem 11. janvārī. Ieslodzītais bija teroristu grupējuma „Al Qaeda” dalībnieks. Viņš ar šķērēm un žileti ievainoja trīs cietuma apsargus. Savienība, kura pārstāv cietuma apsargus, uzskata, ka apstākļi, kuri tiek nodrošināti šādiem ieslodzītajiem, esot pārāk „saudzīgi”.
Francijas cietumos pagājušā gadā ieslodzīto skaits bija teju 70 000. Tas jau gadiem ilgstoši turpina palielināties, liecina Francijas cietuma administrācijas dati. Tajos arī norādīts, ka katrs trešais ieslodzītais ir aizturētais, kurš cietumā ievietots līdz tiesai.
