Irānas kodolvienošanās
Sarunas sākās 2013.gada jūnijā, tajās iesaistījās ANO Drošības padomes pastāvīgie pārstāvji – Lielbritānija, Ķīna, Francija, Krievija, ASV - , kā arī Vācija.
Vienošanās panākta 2015.gadā. Teherāna iesaldē savu kodolprogrammu apmaiņā pret starptautisko sankciju atcelšanu. Tā stājās spēkā 2016.gada janvārī, izbeidzot 12 gadus ilgu rietumvalstu un Irānas pretstāvēšanu un Rietumu bažas par iespējamo kodolieroču attīstīšanu Irānā.
Irāna gandrīz par divām trešdaļām samazinās urāna bagātināšanas centrifūgas un turpmāko 10 gadu laikā arī neizmantos visas no atlikušajām. Arī turpmāko 15 gadu laikā urāna bagātināšanas apjomi nedrīkstēs pārsniegt 3,67%, bet to krājumi tiks pakāpeniski samazināti no 10 tonnām līdz 300 kilogramiem. Vienošanās izpildi kontrolē Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra.
Rietumvalstis daļēji atcēla 2006.gadā noteiktās sankcijas, atverot ārvalstu investoriem durvis uz Irāna.
Līdz ar sankciju atcelšanu “atsaldēti” aptuveni 100 miljardu dolāru lieli Irānas līdzekļi, un Irāna varēja dubultot savu naftas eksportu, kas drīz vien veicināja naftas cenu kritumu pasaules tirgos.
Uzreiz pēc Trampa lēmuma lauzt kodolvienošanos ar Irānu Francijas, Vācijas un Lielbritānijas līderi steidza paziņot, ka Eiropas Savienība joprojām ir uzticīga panāktajam kompromisam. Taču tagad Francijas amatpersonas spērušas soli tālāk un asi kritizē prezidentu Trampu par plāniem pilnā mērā atjaunot sankcijas pret Irānu, kas apdraudot Eiropas Savienības ekonomiskās intereses.
Asākais savos izteikumos bijis Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs: “Eiropai ir jārada jauni mehānismi, kas aizsargās mūsu intereses. Kas mēs vēlamies būt? Vasaļi, kuri akli seko tam, ko amerikāņi mums saka? Vai mēs gribam, ka ASV ir planētas ekonomikas policists? Vai tomēr mēs gribam kā eiropieši teikt, ka mums ir savas ekonomiskās intereses un mēs vēlamies ekonomiskās attiecības arī ar Irānu, balstītas stratēģiskajā kodollīgumā, kas vienlaikus nodrošina Irānas atteikšanos no mēģinājumiem iegūt kodolieročus? Es domāju, ka tas ir pareizais ceļš, un eiropiešiem ir laiks atvērt savas acis.”
Pēc Trampa lēmuma ASV ziņo, ka uzņēmumiem doti seši mēneši, lai pārtrauktu sadarbību ar Irānas kompānijām, kā arī aizliegts slēgt jaunus līgumus. Pretējā gadījumā draudēs ASV sankcijas, kas var tikt vērstas ne tikai pret pašmāju, bet arī citu valstu uzņēmumiem.
Tiek lēsts, ka Francijas uzņēmumi kopš 2015.gada vienošanās ar Irānu ir parakstījuši sadarbības līgumus vairāku miljardu eiro vērtībā. Ar Irānu pēdējos gados sadarbojies Francijas naftas un gāzes gigants “Total”, franču autoražotāji “Renault” un “Peugeot”, kā arī vairāku Rietumeiropas valstu kopēji pārvaldītais aviobūves koncerns “Airbus”.
Trampa lēmums lauzt kodolvienošanos pašlaik jau sajūtams arī naftas cenu kāpumā. Sankciju atcelšana ļāva Irānai, kas ir ceturtā lielākā naftas ieguvēja pasaulē, atsākt naftas eksportu uz Rietumiem.
KONTEKSTS:
ASV prezidents Donalds Tramps 8.maijā paziņoja, ka ASV izstāsies no 2015.gadā noslēgtā Irānas kodollīguma. Pēc Trampa teiktā, Irānas kodollīgums bija "briesmīga, vienpusēja vienošanās", kas balstīta uz meliem. Vienošanās apturēja Irānas kodolprogrammas attīstību apmaiņā pret tai noteikto sankciju atcelšanu. Šo vienošanos parakstīja septiņas valstis, tajā skaitā ASV, Ķīna, Krievija, Lielbritānija, Francija un Vācija. Šīs valstis aicinājušas Trampu neizstāties no vienošanās, norādot, ka tas būtu zaudējums visiem.
