Viens no ietekmes kāpuma iemesliem bijis tieši prezidents Makrons. Taču, ja reiz viņa nākšana pie varas darīja Franciju ietekmīgāku, kādēļ tad viņa paša reitingi pasliktinās?
Francija šopavasar prezidenta amatā ievēlējusi relatīvu jaunienācēju politikā Makronu, kurš frančiem tagad saka – "Mēs esam lieli, mēs esam vareni! – Francijai jāatgūst vadošā loma Eiropā". Francijas mediji viņam jau gan pārmet vēlmi līdzināties savulaik ar autoritatīvu roku vadošā ģenerāļa Šarla de Golla stilam un piepacelt prezidenta amatu virs ikdienas politikas. To simboliski demonstrēja gan Makrona ilgais karaliskais gājiens gar Luvru pēc uzvaras vēlēšanās, gan pirmās uzrunas parlamentam organizēšana bijušajā karaļu pilī Versaļā.
Starp citu Makrons – lai arī ir republikas prezidents – ticis pie karaliska titula – tāpat kā iepriekšējie Francijas prezidenti – viņš ir Andoras princis.
Par Makronu pārsvarā sajūsminās cilvēki un mediji ārpus Francijas. Jauna, pēc būtības nepieredzējuša politiķa izturēšanās starptautiskajā arēnā, tiekoties ar mūsdienu politikas ikonām patiešām ir cieņas vērta. Makrona darbība iekšpolitikā ar tādu sajūsmu netiek uzņemta. "Manuprāt starptautiski viņš ir bijis redzams un efektīvs. Es domāju, ka tagad viņam jāsāk strādāt Francijā pašā, un redzēsim, ko viņš darīs," saka Francijas iedzīvotājs Stefans Gambjē.
"Mēs gribam redzēt, vai viņam izdosies apvienot visus ap sevi, kas, manuprāt, ir lielākais izaicinājums viņam," piebilst Emelīna.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Makrona reitingi pēdējo divu mēneša laikā samazinājušies par 10% – kopš viņš pieķēries pie iekšpolitiskām reformām. Makronu, iespējams, nepasargās tas, ka viņš ir sev iecerējis Jupitera stila prezidentūru – tā mediji to ir jau nodēvējuši, norādot, ka romiešu mitoloģijā Jupiters biju Dievu dievs – virs ikdienas politiskajiem strīdiņiem.
