Vēl decembrī Francijas valdība atbalstīja grozījumus Konstitūcijā, kas regulē ārkārtas stāvokļa nosacījumus un dod policijai lielākas pilnvaras veikt reidus un kratīšanas.
Pēc asiņainajiem novembra teroraktiem Parīzē joprojām meklēšanā ir vismaz divi teroristi, un arī kaimiņvalsts Beļģijas policija regulāros reidos aiztur cilvēkus un nopratina saistībā ar Parīzes notikumiem.
Ārkārtas stāvoklis paliks spēkā, līdz "totālais un globālais karš" pret džihādistu grupējumu "Daīš" būs galā, paziņojis Francijas premjers Manuels Valss. Šādi viņš izteicies intervijā raidorganizācijai BBC.
Pēc teroraktiem Parīzē, kuros bojā gāja 130 cilvēku Francijas valdība decembrī atbalstīja grozījumus Konstitūcijā, kas tagad regulē ārkārtas stāvokļa ieviešanu. Līdz šim tik precīzu punktu Francijas pamatlikumā nebija. Tagad policija var veikt arestus un kratīšanas bez tiesneša sankcijas. Saskaņā ar noteikumiem īpašajam ārkārtas stāvoklim būtu jābeidzas 26. februārī, taču tuvākajās dienās valdība lems par tā pagarināšanu. Pret to ir Francijas cilvēktiesību atbalsta grupas, taču valdības vadītājs Valss uz to atbildējis asi, sakot: „Vai jūs aptverat, ka mums ir 130 teroraktos bojāgājušo?”.
Valss sarunā ar BBC bija arī visai kritisks par Eiropas migrācijas politiku, sakot, ka tā patlaban rada lielus draudus. „Mēs nevaram pieļaut to, ka pilnīgi visi cilvēki, kuri bēg no briesmīgajiem kariem Sīrijā un Irākā, nonāk Eiropā. Taču mēs arī nevaram aizvērt robežas. Tā ir situācija, kas tiešām apdraud Eiropas projekta drošību,” pauda Francijas premjers. „Tas, kas vispirms ir jādara, ir jāatrod risinājums konfliktam Sīrijā un Irākā un ir jāsakauj „Daīš”. Ir jāveido pieņemšanas centri Sīrijas kaimiņos – Libānā un Turcijā, un ir jāveido daudz stingrāka imigrantu reģistrācijas sistēma, kas palīdzētu atšķirt tos, kuriem tiešām ir vajadzīga palīdzība un kuri pie mums ir gaidīti,” skaidro Valss.
Turcija patlaban ir viena no lielākajām atslēgas valstīm, kam Eiropas Savienība ir piešķīrusi arī trīs miljardus eiro Sīrijas bēgļu izmitināšanai, lai apturētu cilvēku plūsmu uz Eiropu. Taču Turcijas pūliņi joprojām ir apšaubīti. Vācijas kanclere Angela Merkele Berlīnē gatavojas sarunām ar Turcijas premjerministru Ahmetu Davutoglu.
Valss intervijā BBC visai diplomātiski izteicies arī par Vācijas atvērto durvju politiku, norādot, ka kanclere Ankela Merkele ir „drosmīga”, taču BBC lēš, ka Valss nav ar to apmierināts. „Vācija patlaban ir vislielāko izaicinājumu priekšā. Mums tai ir jāpalīdz. Taču vispirms ir jānosūta ļoti stingrs vēstījums, ka mēs Eiropā neuzņemsim pilnīgi visus bēgļus. Signāls, kas saka: „Nāciet, jūs visi esat gaidīti!”, rada vislielāko viļņošanos,” uzsver Valss.
„Tagad, kad mēs to pasakām šeit, Eiropā, divas sekundes vēlāk šī ziņa jau ir izplatījusies viedtālruņos Lībijas nometnēs.
Es nesaku, ka Angela Merkele ir kļūdījusies. Viņa ir drosmīga. Viņa ir paskaidrojusi, kādēļ tā ir rīkojusies - gan vērtību vārdā, gan tādēļ, ka Vācijai vajag imigrantus, taču mēs skaidri zinām, ka pēc Ķelnes incidentiem un nepārtraukta pieplūduma ne tikai Vācija, bet arī Ziemeļeiropa, Austrija, Balkāni ir sastapušies ar lielām grūtībām, un mums ir nepieciešams politisks risinājums mūsu robežām,” norādīja Valss.
Jau vēstīts, ka Francijas prezidents Fransuā Olands ir pavēstījis, ka starptautiskā koalīcija pastiprinās uzlidojumus džihādistu grupējumam "Islāma valsts" jeb „Daīš” pozīcijām gan Sīrijā, gan Irākā. Savukārt pirmdien Šveicē, Ženēvā, gaidāmas ANO miera sarunas ar Sīrijas karā iesaistītajām pusēm.
