Pirmā Francijā uzbūvētā „Mistral” tipa helikopteru bāzes kuģa piegāde Krievijai bija plānota jau oktobrī, otrajam kuģim Krievijas rīcībā bija jānonāk novembrī. Taču, reaģējot uz šī gada notikumiem Ukrainā un NATO sabiedroto spiedienu Francija kuģu nodošanu Krievijai atlika.
Īpaši tika uzsvērts, kontrakts ar Krieviju nav sarauts un, ja situācija Ukrainā mainītos, līguma izpilde notiktu pēc plāna. Taču novembra beigās Francijas prezidents Fransuā Olāns paziņoja, ka situācija Ukrainas austrumos joprojām neļauj kuģus nodot Krievijai un kā viens no galvenajiem priekšnoteikumiem līgumsaistību izpildei ir uguns pārtraukšana Ukrainā.
Kā paziņojis Krievijas vēstnieks Francijā Aleksandrs Orlovs, Parīze pagaidām vēl nav pārkāpusi noslēgtajā līgumā ietvertos noteikumus. Pēc sūtņa vārdiem, Krievija šajā situācijā jebkurā gadījumā būs uzvarētāja – vai nu saņemot kuģus, vai arī saņemot atpakaļ naudu kopā ar soda procentiem.
Līguma summa ir 1,2 miljardi eiro un ar soda procentiem šī summa būs vēl lielāka. Kā uzsvēris Aleksandrs Orlovs, Krievija ir gatava vēl pagaidīt, taču lēmums jebkurā gadījumā ir jāpieņem Francijai un šis lēmums ir jāpieņem jau tagad. Pretējā gadījumā Krievijas puse ir gatava vērties pret Franciju tiesā un visi nepieciešamie dokumenti jau ir savākti.
Piektdien Francijas aizsardzības ministrs Žans Īvs Le Driāns gan paziņojis, ka Parīze varētu Krievijai „Mistral” kuģus nepiegādāt vispār un Krievijai ir šāds scenārijs jāņem vērā. Arī aizsardzības ministrs uzsvēris, ka kuģu nodošana Krievijai nav iespējama saspīlētajā laikā, kad Krievija neatzīst kaimiņos esošās Ukrainas robežu nemainīgumu, kā arī neievēro Minskas vienošanās punktus.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ir pārliecināts, ka noslēgtā līguma izpilde ir Francijas reputācijas jautājums. Savukārt vicepremjers Dmitrijs Rogozins norādījis, ka jau viss „Mistral” līgums jau no paša sākuma ir bijusi kļūda, jo ir pierādījusies milzīgā atkarība no otras valsts tehnoloģijām. Rogozins, kurš ir atbildīgs par militārās ražošanas kompleksu Krievijā arī norādījis, ka Krievija turpmāk bruņojumu ārvalstīs vairs neiegādāsies.
