Gan pašā Lielbritānijā, gan ES vēl gatavojas procedūrai, taču tās sekas drudžaini mēģina prognozēt gan Briselē, gan dalībvalstīs.
Valstis cenšas iztēloties nākotni jau laikus, vismaz domās izgriežot Lielbritāniju no kopējās ES kartes un rēķinot, kā tas mainīs arī ES kopējā maka biezumu un kam un kā nāksies tērēt vairāk.
Francijas senāts ir veicis aprēķinus, - ko plaši publiski neizplata, bet kas cirkulē Briseles gaiteņos, - par to, kā mainīsies ES dalībvalstu situācija. Izvērtēti trīs iespējamie scenāriji – ES un Lielbritānija šķiras bez jebkādiem īpašiem turpmākās sadarbības nosacījumiem un līgumiem; Lielbritānija saglabā līdzīgas divpusējas īpašas attiecības, kādas ES ir ar Šveici; Lielbritānija paliek ES kopējā ekonomiskajā telpā līdzīgi kā Norvēģija.
Vissliktākais, protams, ir pirmais scenārijs, kur saskaņā ar francūžu aprēķiniem no vairākiem miljoniem papildus būs jāšķiras virknei valstu, bet vispamatīgāk to jutīs Nīderlande, Zviedrija, Vācija un Austrija, kuru maksājumi ES kopējā budžetā pieaugtu par 10% līdz 11%. Ja īstenotos pārējie divi scenāriji, joprojām valstīm nāktos šķirties no lielākas naudas kopējā labuma vārdā, taču tas būtu krietni mazāk, un salīdzinoši visizdevīgākais būtu Norvēģijas scenārijs.
Par to, kā rīkoties tā sauktā „Brexit” gadījumā, ES valstu vadītāji runās jau 16. septembrī, tiekoties sanāksmē Bratislavā, Slovākijā. Sagaidāms, ka vairākas dalībvalstis, kuras veikušas aprēķinus pašmājās, mudinās visu labi izsvērt un nesteigties ar britu atsvabināšanu no savienības, kā arī mudinās vienoties bloku paturēt Lielbritāniju kopējā ekonomiskajā zonā, par ko arī briti līdz šim izteikuši interesei.
Savukārt Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja trešdien, 31.augustā, savā lauku rezidencē Bekingemšīrā ar valdības ministriem spriež par Londonas plāniem.
Pie viņas ieradies ārlietu ministrs Boriss Džonsons, starptautiskās tirdzniecības ministrs Laiems Foks un izstāšanās no ES sarunu ministrs Deivids Deiviss. Lielbritānijas politiķu vidū domas dalās.
Arī vairums Lielbritānijas parlamenta deputātu ir pret valsts aiziešanu no savienības, kas nozīmē, ka šeit varētu notikt referenduma pretējais, un britu parlaments atbalstītu valsts palikšanu Eiropas Savienībā, kas radītu pamatīgu politisko sastrēgumu.
Pati Meja ir norādījusi, ka šogad oficiālo izstāšanās procedūru vēl nesāks, jo valdībai esot jāizstrādā izstāšanās stratēģija. Ir izskanējušas runas, ka Meja izstāšanās procesu varētu iedarbināt bez debatēm un balsojuma parlamentā, taču pret šādu iespēju jau agrāk ir iestājusies grupa valsts juristu, sakot, ka tas būtu pretrunā ar likumu.
Ja Lielbritānija Briselei iesniegs oficiālu izstāšanās pieteikumu, abu pušu starpā būs divi gadi, lai nokārtotu formalitātes. Šo termiņu varēs pagarināt, ja tam piekritīs visas 28 ES dalībvalstis. Vairāki eksperti gan līdz šim pauduši pārliecību, ka britu izstāšanās process varētu beigties, tā arī nesācies, jo nevienā pusē nav pilnīgi drošas pārliecības, ka šis būtu pareizais ceļš.
Jau ziņots, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums šā gada 23.jūnijā notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. "Brexit" atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Lielbritānija gan paziņoja, ka nesāks izstāšanās procesu no Eiropas Savienības pirms šā gada beigām.
