Francijas prezidents Fransuā Olands paziņojis, ka lūgs parlamentu par trim mēnešiem pagarināt ārkārtas stāvokli. Šobrīd tas ir spēkā vēl līdz 26.feburārim. Tomēr jautājums Francijā izraisījis debates par pilsoņu brīvībām. Arī ANO tiesību speciālisti aicinājuši Franciju nepagarināt ārkārtas stāvokli, sakot, ka tie pārlieku ierobežo pilsoņu tiesības.
Ārkārtas stāvoklis Francijā nozīmē tostarp īpašas pilnvaras policijai veikt arestus un kratīšanas bez tiesneša sankcijas. Policija īstenojusi vairāk nekā divus ar pusi tūkstošus reidu un simtiem arestu, norāda aģentūra AFP.
Tomēr cilvēktiesību asociācijas kā „Cilvēktiesību līga” apšauba stingro pasākumu efektivitāti. Arī ANO tiesību eksperti pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ārkārtas stāvoklis un jaunie elektroniskās novērošanas likumi rada „pārmērīgus un neproporcionālus” tiesību ierobežojumus. Saskaņā ar viņu teikto, lielākās bažas rada runas brīvības un pulcēšanās brīvības ierobežošana, kā arī privātās dzīves neaizskaramības ierobežojumi.
Bet Francijas iekšlietu ministrs Bernārs Kazenēvs svētdien uzstāja, ka, ņemot vērā pašreizējos drošības draudus, ārkārtas stāvoklis ir jāpagarina, lai nodrošinātu, ka Francijas pilsoņi ir aizsargāti, piebilstot, ka ārkārtas stāvoklis neturpināsies mūžīgi.
