Francija izlūkdienestiem varētu dot plašas pilnvaras pilsoņu novērošanā

Gaidāms, ka Francijas parlaments otrdien balsojumā apstiprinās pretrunīgi vērtēto izlūkošanas likumu. Tas paredz izlūkdienestiem dot plašas pilnvaras Francijas pilsoņu novērošanā, lai novērstu terorisma draudus. Tiesību aizstāvji likumprojektu asi kritizējuši, brīdinot, kas tas var novest pie masu novērošanas. Tomēr valdība uzstāj, ka jaunie likumi ir nepieciešami, jo esošais regulējums ir novecojis un neatbilst mūsdienu prasībām.

Francijā aktīvas debates par izlūkdienestu darbību sākās pēc gada sākumā pieredzētajiem teroraktiem Parīzē. Francijas premjers Manuels Valss nesen paziņoja, ka kopš gada sākumā izdevies novērst piecus teroraktus. Par pēdējo no tiem policija uzzināja nejauši. Kāds alžīriešu jaunietis pirms divām nedēļām nejauši iešāva sev kājā un izsauca ātro palīdzību, un vēlāk policija pauda, ka viņa rīcībā ir ieroču arsenāls un plāns uzbrukumam kādai baznīcai. Pēc šī notikuma premjers brīdināja, ka Francija vēl nekad savā vēsturē „nav saskārusies ar šāda veida terorismu”.

Likumprojekts, par ko otrdien paredzēts balsojums, tika gatavots jau pirms Parīzes uzbrukumiem.

Saskaņā ar ieceri, varasiestādes, nesaņemot iepriekšēju pilnvarojumu no tiesas, varēs iegūt digitālo un mobilo komunikāciju datus par ikvienu cilvēku, kura vārds parādās terorisma lietu izmeklēšanā.

Interneta pakalpojumu sniedzēji un telekomunikāciju uzņēmumi būs spiesti sniegt šos datus pēc varasiestāžu pieprasījuma. Kā norāda ziņu aģentūra AFP, izlūkdienestiem arī būs tiesības privātos mājokļos izvietot kameras un ierakstīšanas iekārtas, bet datoros - uzstādīt klaviatūras izspiegotājus. Varasiestādes ierakstus drīkstēs glabāt mēnesi, bet metadatus - piecus gadus.

Izlūkdienestiem arī būs tiesības interneta pakalpojumu sniedzējiem instalēt tā dēvētās „melnās kastes”, lai novērotu aizdomās turēto aktivitātes internetā. Tiks izmantoti īpaši algoritmi, lai, balstoties uz šo aktivitāti, noteiktu, vai aizdomās turētais var kļūt par teroristu.

Pilsonisko tiesību aizstāvju grupas priekšlikumus asi kritizējušas, uzstājot, ka tie pārkāpj privātuma tiesības. Tās brīdina, ka likumprojekts var novest pie masu novēršanas, piesaucot Džordža Orvela romānu „1984”.

Masu novērošanai to pielīdzinājusi arī Francijas Nacionālā digitālā padome, kas pilda konsultatīvu lomu. Padome paziņoja, ka likumprojekts nav piemērots izaicinājumiem, kas saistīti ar teroristu vervēšanas apkarošanu, kā arī „nesniedz pietiekamas garantijas attiecībā uz brīvībām.”

Valdība savukārt norāda, ka priekšlikumi paredzēti, lai atjauninātu līdzšinējo izlūkošanas likumu, kas tika pieņemts deviņdesmito gadu sākumā. Tie nepieciešami, lai izveidotu likuma ietvaru izlūkdienestu darbībām, kas praktiski jau tikušas izmantotas.

Kad aprīļa vidū Francijas parlaments sāka debates par šo jautājumu, premjerministrs Valss uzsvēra, ka esošais likuma ietvars ir novecojis un neatbilst mūsdienu realitātei: „1991.gada likums piedzima pirms mobilajiem telefoniem un interneta - tas vairs nav piemērots digitālās sabiedrībās izaicinājumiem. Tas ļoti nepilnīgi pārrauga izlūkošanas dienestu aktivitātes. Ir pēdējais laiks dot Francijai līdzīgu tiesisko regulējumu, kāds jau pastāv vairumā rietumu demokrātiju.”

Gaidāms, ka otrdien balsojumā Francijas parlamenta apakšpalāta Nacionālā Asambleja likumprojektu atbalstīs un tas tiks nodots tālākām debatēm augšpalātā - Senātā. Tas bauda abu lielāko parlamenta partiju atbalstu, neskatoties uz opozīciju no galēji kreisajiem un zaļajiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti