Rišārs Ferāns ir viens no jaunā Francijas prezidenta Emanuēla Makrona ciešākajiem sabiedrotajiem un iepriekš bija viņa partijas „Uz priekšu, republika!” ģenerālsekretārs. Kad Makrons maijā izveidoja savu valdību, Ferāns kļuva par ministru reģionu jautājumos.
Taču pagājušajā nedēļā Francijas mediji sāka ziņot par iespējamu interešu konfliktu laikā, kad Ferāns reiz vadīja sabiedrības veselības apdrošināšanas fondu Bretaņā („Mutuelles de Bretagne”). Saskaņā ar preses vēstīto, 2011.gadā šis fonds noslēdza īres līgumu ar uzņēmumu, kas piederēja Ferāna dzīvesbiedrei. Laikraksti arī ziņoja, ka Ferāns atbalstījis apdrošināšanas uzņēmumiem labvēlīgu likumprojektu, kad ieņēmis vietu Francijas parlamentā.
Ceturtdien, 1.jūnijā, prokurors Bretaņas pilsētā Brestā paziņoja, ka ir sākta sākotnējā izmeklēšana, lai noskaidrotu, vai Ferāna rīcība bijusi nelikumīga. Viņš pats noliedz, ka būtu darījis ko pretlikumīgu, paziņojot, ka ir „godīgs vīrs”.
Vienlaikus izmeklēšana jau uzsākta pret vēl vienu Makrona valdības locekli - Eiropas lietu ministri Marjelu de Sarnēzu. Viņa ir starp 19 Eiropas Parlamenta deputātiem no Francijas, pret kuriem šonedēļ izmeklēšanu sāka Parīzes prokuratūra uz aizdomu pamata, ka viņi izmantojuši savus Eiropas Parlamenta padotos politiskajām aktivitātēm Francijā, kas ir pretrunā noteikumiem. 17 no šiem deputātiem ir no galēji labējās partijas „Nacionālā fronte”. Sarnēza apsūdzības noraida un piedraudējusi iesūdzēt tiesā partijas “Nacionālā frontes” locekli, kas pret viņu izvirzīja šādus apgalvojumus.
Jaunajam prezidentam Makronam, kurš solījis iztīrīt Francijas politiķu rindas, izveidojusies situācija ir neērta. Ceturtdien viņa valdība paziņoja par plāniem aizliegt parlamenta deputātiem algot savus ģimenes locekļus. Makrona politiskie oponenti no konservatīvajiem, sociālistiem un galēji labējās “Nacionālās frontes” viņu jau apsūdzējuši par dubultstandartiem.
Vienlaikus politiskās partijas Francijā aktīvi gatavojas parlamenta vēlēšanām, kas sāksies jau pēc pusotras nedēļas un notiks divās kārtās. Makrons cer uz labiem panākumiem viņa jaunizveidotajai partijai „Uz priekšu, republika!”. Šonedēļ publicētas aptaujas liecina, ka šī partija pirmajā kārtā uzvarēs, iegūstot 31% balsu. Tikmēr konservatīvā Republikāņu partija kopā ar partneriem Demokrātu un neatkarīgo savienību varētu iegūt aptuveni ar 22%, bet galēji labējā “Nacionālā fronte” – 18% balsu.
