Pusdiena

Uzbrukums ar kravas mašīnu - asiņainākais Ņujorkā kopš 11. septembra

Pusdiena

Ilggadējais Latvijas futbola izlases kapteinis Gorkšs noslēdzis karjeru valstsvienībā

Francijā šodien beidzas ārkārtas stāvoklis

Francijā beidzas terorisma dēļ gandrīz divus gadus ilgušais ārkārtas stāvoklis

Francijā trešdien, 1. novembrī, beidzas ārkārtas stāvoklis, ko valstī ieviesa pirms diviem gadiem, kad Parīzi satricināja terorakti ar lieliem upuriem. Turpmāk ārkārtas stāvokli aizstās pasākumi, ko paredz prezidenta Emanuela Makrona nesen parakstītais jaunais pretterorisma likums. Taču ne visi Francijas politiķi šim solim piekrīt. Kritiķi norāda, ka tas ir pāragri, jo terorisma draudi arvien Francijā ir lieli.

Ārkārtas stāvokli Francijā ieviesa pēc 2015.gada 13.novembrī notikušajiem teroraktiem. Tajos dzīvību zaudēja 130 cilvēki, bet vairāk nekā 300 guva ievainojumus. Šis kļuva par Francijas vēsturē asiņaināko, vienas nakts laikā veikto teroraktu. Atbildību uzņēmās teroristiskais grupējums „Daīš”. Francijas varas iestādes reaģēja ātri, visā valstī ieviešot ārkārtas stāvokli. Taču arī tas nepasargāja Franciju no virknes uzbrukumu arī turpmāk, tajā skaitā publiskajās vietās patrulējošajiem karavīriem un policistiem. Jau vasarā slaktiņu piedzīvoja Francijas kūrortpilsēta Nica, kurā Bastīlijas ieņemšanas svētkos cilvēku pūlī ietriecās smagā automašīna, dzēšot 86 cilvēku dzīvību un vairāk nekā 400 ievainojot.

Pēc ārkārtas stāvokļa ieviešanas 2015. gadā Francijas valdība to sešas reizes ir pagarinājusi. Taču tagad šim procesam ir pielikts punkts.

Nedēļas sākumā Makrons parakstīja jaunu pretterorisma likumu, kurā paredzēti vairāki pasākumi, kam būtu jāaizstāj ārkārtas stāvoklis. Jaunajā likumā ir atvēlētas lielākas pilnvaras drošības iestādēm. Turpmāk tās drīkstēs īstenot plašāku izmeklēšanu, veikt reidus, aizturēt personas, kuras tur aizdomās par terorismu, slēgt reliģiskās iestādes, ja būs bažas par to piedalīšanos terorisma nolūkos vai cilvēku radikalizēšanā. Tām būs lielākas pilnvaras īstenot papildus apsardzi un drošību Francijas publiskajās vietās, piemēram, ap Ziemassvētku laiku, kad daudzviet valstī un arī galvaspilsētā notiks Ziemassvētku tirdziņi un dažādi pasākumi ar plašu cilvēku piedalīšanos. Policistiem un kartības sargiem būs arī tiesības pieprasīt personu apliecinošus dokumentus krietni plašākā perimetrā ap lidostām un dzelzceļa stacijām, ne tikai pašās ēkās. Paredzēts, ka šīs pilnvaras automātiski beigsies 2020.gadā, un par to pagarināšanu būs jālemj Francijas valdībai.

Francijas iekšlietu ministrs Žerārs Kolons žurnālistiem pavēstīja, ka

līdz šim ir slēgti jau 11 musulmaņu reliģiskie nami, kuros ir briedis nodoms īstenot teroraktus un vairāk nekā 40 cilvēku atrodas mājas arestā, jo ir aizdomas par viņu saistību ar džihādistiem.

„Terorisma draudi Francijā joprojām ir augsti,” atzina Francijas iekšlietu ministrs.

Labējā spārna opozīcija kritizē Makronu par ārkārtas stāvokļa pārtraukšanu, sakot, ka tas ir pāragri, jo terorisma draudi joprojām ir lieli. Savukārt cilvēktiesību organizācijas norāda, ka jaunie likumi būs pārāk bargi, apdraudēs pilsoņu pulcēšanās, reliģijas un pārvietošanās brīvību. Francijas iekšlietu ministrs Kolons norādījis, ka šajā ziņā, protams, ir svarīgi rast pareizo līdzsvaru starp drošību un brīvību, taču, viņaprāt, jaunie likumi to visu ievēro un īsteno.

Joprojām augsts terorisma draudu stāvoklis ir arī Francijas kaimiņvalstī Beļģijā, kur arī pēdējās dienās īstenoti vairāki reidi un aizturēti par teroristiskiem nodomiem aizdomās turēti cilvēki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti