Itālijas vicepremjers, par populistisko dēvētās "Pieczvaigžņu kustības" līderis Luidži Di Maio, ar diviem Francijas „dzelteno vestu” protestu kustības līderiem tikās otrdien netālu Parīzes. Di Maio publicēja fotogrāfiju, kurā redzams kopā ar Francijas protestu līderi Kristofu Šalensonu, kā arī Ingrīdu Levavasēru. Viņa ir „dzelteno vestu” kustības izveidotā Eiropas Parlamenta vēlēšanu saraksta līdere.
Itālijas vicepremjers Di Maio viņus un citus „dzelteno vestu” kustības līderus uzaicināja uz vēl vienu tikšanos Romā. Tviterī Di Maio paziņoja – „Alpus ir šķērsojis pārmaiņu vējš”. Trešdien Francijas valdība izteica protestu par Itālijas vicepremjera rīcību un viņu brīdināja neiejaukties valsts iekšējās lietās. Francijas ārlietu ministrija Di Maio tikšanos ar „dzelteno vestu” kustības līderiem nosauca par „jaunu provokāciju”, uzsverot, ka tā „ir nepieņemama attiecībās starp kaimiņvalstīm un partneriem Eiropas Savienības centrā”. Paziņojumā piebilsts, ka Di Maio kā Itālijas valdības loceklim ir jānodrošina, „ka viņš nekaitē” Francijas un Itālijas divpusējām attiecībām.
Parīzes un Romas attiecības bijušas visai saspringtas, kopš pērnvasar pie varas Itālijā nāca Di Maio vadītā "Pieczvaigžņu kustība" un labējā partija „Līga” ar otru vicepremjeru Mateo Salvīni priekšgalā. Janvārī Francija izsauca Itālijas vēstnieku, lai izteiktu protestu par Di Maio komentāriem, ka Francija veicina migrācijas plūsmas uz Eiropu un „nekad nav pārtraukusi kolonizēt” Āfrikas valstis.
Arī otrs Itālijas vicepremjers Salvīni iepriekš veltījis tiešu un neslēptu kritiku Francijas prezidentam Emanuelam Makronam. Salvīni paziņoja, ka „ar visu savu sirdi stāv tuvu līdzās [..] Francijas tautai, miljoniem vīriešu un sieviešu, kas Francijā dzīvo zem briesmīgas valdības un prezidenta”.
Tā dēvētie „dzelteno vestu” protesti Francijā sākās pirms trim mēnešiem un ik sestdienu ielās izveduši tūkstošiem cilvēku. Tie sākās kā demonstrācijas pret Makrona valdības plāniem palielināt nodokļus degvielai. Valdība piekāpās un nodokļu paaugstināšanu atcēla, taču protestu kustība jau bija izvērtusies plašāka – pret dzīves dārdzību, pret Makrona politiku.
