"Mēs tuvojamies pamieram šovakar vai rīt, bet tas joprojām ir ļoti trausls," teikts paziņojumā.
Makrons ceturtdienas, 8. oktobra, vakarā runājis ar Armēnijas premjerministru Nikolu Pašinjanu, bet piektdien, 9. oktobrī - ar Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu. Šīs sarunas ir daļa no "koordinētā procesa" ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kas noris kopš nedēļas sākuma.
Vienošanās par miera sarunu atsākšanu varētu tikt panākta tuvāko dienu laikā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Minskas grupas ietvaros.
Francija, Krievija un ASV ir šīs grupas līdzpriekšsēdētājas. Putins uzaicinājis piektdien uz sarunām Maskavā Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministrus.
Tikmēr Maskavā piektdien, 9. oktobrī, pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzaicinājuma miera sarunās tiekas Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministri. Iepriekš sarunas tika rīkotas Ženēvā, bet tās notika aiz slēgtām durvīm bez Armēnijas piedalīšanās.
Domnīcas „Carnegie Europe” eksperts Tomass de Vāls skaidroja, ka uguns pārtraukšana starp abām pusēm ir iespējama, tomēr tas nenozīmētu, ka konflikts tiktu automātiski atrisināts.
“Ir vērts atzīmēt, ka Armēnija un Azerbaidžāna ir mazas valstis, kur vairāku simtu cilvēku dzīvību zaudēšana plaši rezonē sabiedrībā. Ja bēru skaits tupinās pieaugt, cilvēki abās pusēs vienkārši teiks, ka mēs to vairs nevēlamies. Tāpat tuvojas arī ziema. Abas puses vēlas pilnīgi pretējas lietas, un abas redz otru kā eksistenciālu draudu savai pastāvēšanai.
Tādēļ varu teikt, ka kaujas varbūt arī var apstāties, tomēr pašu problēmu tas pilnībā neatrisinās,” sprieda Tomass de Vāls.
Kalnu Karabahas konfliktā kopš intensīvu kauju atsākšanās 27. septembrī dzīvību zaudējuši vismaz 300 cilvēki, arī 48 civiliiedzīvotāji.
Azerbaidžānas bruņotie spēki ar raķetēm jau vairākas dienas apšauda Kalnu Karabahas galvaspilsētu Stepanakertu.
Tiek ziņots, ka Azerbaidžānas spēkiem palīdz Turcijas bruņoto spēku virsnieki un Turcijas organizēti kaujinieki no Sīrijas.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991. gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
