Francija ar jauniem pasākumiem vēršas pret reliģiju skolās

Francija pirmdien nākusi klajā ar jauniem pasākumiem, kuru mērķis ir stiprināt reliģijas aizliegumu skolās.

Kā skaidro izglītības ministrs Vincents Peijons, visās valsts finansētajās izglītības iestādes tiks izvietots plakāts, uz kura būs uzdrukāta „Harta sekulārismam skolās”. Tajā no juridiskā viedokļa nekā jauna nav, taču, kā norāda ministrs, šādi valdība cenšas veicināt izpratni un uzlabot jau ilgstoši spēkā esošo principu ievērošanu.

Tikmēr Francijas piecus miljonus cilvēku lielās musulmaņu kopienas līderi valdības ieceri vērtē atturīgi. Daļa musulmaņu līderu kvēlo sekulārisma aizstāvību uzskata par uzbrukumu islāmticīgo kultūrai un tradīcijām.

Pēdējos gados notikusi virkne tiesas prāvu, ko izraisījusi meiteņu izslēgšana no skolas, jo tās, pārkāpjot 2004.gadā pieņemto likumu, izglītības iestādē nēsājušas tradicionālās galvassegas. Kā stāsta Francijas Musulmaņu padomes priekšsēdētājs Dalils Bubakērs, hartas pastiprinātā pievēršanās minētajam likumam, kā arī zēnu un meiteņu līdztiesībai uzskatāms par „norādi uz islāmu”.

„90% musulmaņu būs sajūta, ka šīs hartas mērķis ir viņi,” neslēpj Bubakērs.

Tam gan nepiekrīt Peijons. „Sekulārisms nozīmē ikviena līdztiesību šajā republikā. Ir cilvēki, kas uzskata, ka šīs lietas būtība ir aizliegumi. Taču patiesībā tieši tas mums ļauj brīvi dzīvot kopā,” norāda ministrs.

Hartas sākumā uzsvērts, ka Francijā tiek „cienītas visas ticības” un ka valsts attiecībās ar tām ievēro neitralitāti. Tajā skaidrots, ka reliģijas aizliegums skolās rada apstākļus skolēnu personības veidošanai, brīvas gribas izpausmei un attīstībai vidē, kurā nav spiediena un reliģiskas pārliecināšanas centienu.

Dzīvē tas nozīmē, ka skolotāji mācību procesa laikā nedrīkst dot mājienus par savu reliģisko vai politisko pārliecību, savukārt skolēni nedrīkst apstrīdēt mācību programmu, mācību metodes vai skolas noteikumus, aizbildinoties ar savu reliģiju.

Par sekulārisma aizstāvību iestājas arī liela daļa Francijas sabiedrības. Tikmēr kritiķi apšauba, vai pašreizējais modelis ir piemērots mūsdienu multikulturālajai Francijai, un valdībai pārmet dubultstandartus. Kritiķi spriež - vai patiesi sekulāra skolu sistēma ļautu skolās izgreznot Ziemassvētku eglītes un decembrī rīkot Ziemassvētku vecīša apmeklējumus, kā arī ievērot kristiešu brīvdienas.

Lai gan vairumā skolu ēdnīcu ik piektdienu, pieturoties pie Romas katoļu tradīcijām, tiek piedāvāti zivju ēdieni, ikviens skolas direktors, kas nolems skolēniem piedāvāt arī halala maltīti, riskē saniknot kaujinieciski noskaņotos sekulārisma aizstāvjus, kurus entuziastiski atbalsta galēji labējā pret imigrantiem noskaņotā Nacionālā fronte.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt