Francija, kas pēdējā laikā ir piedzīvojusi vairākus asiņainus teroristu uzbrukumus, ir īpaši piesardzīga par drošību. Tajā pašā laikā Francijas valdība uzsver, ka tas nekādā gadījumā nenozīmēs Šengenas zonas apdraudējumu.
Mēnesi, sākot no 30. novembra, iekļūšana Francijā vairs nebūs tik vienkārša kā līdz šim. Baidoties par drošību, franču varas iestādes atjaunos pasu kontroles ikvienam iebraucējam zemē.
21.ANO klimata izmaiņu konference sāksies 30.novembrī Leburžē, Parīzes pievārtē, un tā ilgs divas nedēļas - līdz 11.decembrim.
Konference ir ilgi gaidīta un solās būt saspringta, jo tās laikā ir iecerēts panākt jaunu vienošanos par siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanu, kas daudzām, īpaši uzlecošajām ekonomikām būs grūts uzdevums.
Francijā ieradīsies simtiem viesu un plašas ārvalstu delegācijas. Astoņdesmit pasaules līderu vidū būs arī ASV prezidents Baraks Obama un Ķīnas līderis Sji Dziņpins, līdz ar to varas iestādes ir nolēmušas ar visu rūpību uzraudzīt notikuma mierīgu norisi.
„Tas neapdraudēs Šengenas zonas vērtības,” sacījis iekšlietu ministrs Bernārs Kazenēvs, atsaucoties uz vienu no Eiropas Savienības neaizskaramākajām priekšrocībām – brīvu ceļošanu.
Viņš arī uzsvēris, ka robežu slēgšana nekādā gadījumā neesot saistīta ar Eiropā samilzušo migrācijas krīzi. Taču šī nav pirmā reize, kad Francija uz laiku slēdz savas robežas un ievieš stingrāku kontroli. Tas notika arī 2011. gadā, kad Kannās risinājās G20 valstu sanāksme.
Tiesa, Francija jau tagad rēķinās, ka robežu slēgšana neatturēs plašas antiglobālistu demonstrācijas, kas allaž pavadījušas pasaules līderu sanāksmes, kurās galvenās sarunas ir par vidi un klimata izmaiņām.
Francija ir īpaši piesardzīga, jo vēl gada sākumā piedzīvoja asiņainus teroraktus, kuros bojā gāja 17 cilvēki. Bruņoti uzbrucēji ielauzās satīriskā žurnāla „Charlie Hebdo” redakcijā, nogalinot apsardzi un darbiniekus, kā arī pēc tam veica slepkavību ebreju iepirkšanās centrā.
Līdzīgi kā Francija ir rīkojušās arī citas valstis. Piemēram, arī Dānija 2009. gadā ANO klimata sarunu laikā uz konferences norises laiku slēdza robežas.
Šengenas zona, kas ļauj brīvi pārvietoties Eiropas Savienības iekšienē, neuzrādot pasi, ir viens no organizācijas būtiskākajiem sasniegumiem un vērtība, kuras mainīšana nav apspriežama, taču vēl neseno teroraktu dēļ un tagad arī bēgļu krīze ir likusi valstīm dažkārt izteikties par īslaicīgu robežu slēgšanu.
Šengenas zonā ir 26 dalībvalstis – 22 no Eiropas Savienības, pārējās četras – Šveice, Norvēģija, Islande, Lihtenšteina ir ārpus tās. Savukārt, Lielbritānija, Īrija, Rumānija, Bulgārija, Horvātija un Kipra pagaidām ir ārpus brīvās pārvietošanās zonas.
