Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Lietuva ieviesīs «iespēju pases» vakcinētajiem

Panorāma

Terases gatavojas atsākt darbu

Franču un britu zivju karš

Franči un briti iesaistījušies «zivju karā» par nozvejas tiesībām Džērsijas tuvumā

Francijas un Lielbritānijas starpā pieaug saspīlējums par zvejas tiesībām Kanāla salu tuvumā. Džērsijas salas varas iestādes ieviesušas jaunus noteikumus un jaunas atļaujas franču zvejas kuģu piekļuvei teitoriālajiem ūdeņiem.

Paužot neapmierinātību ar jauno sistēmu, franču zvejnieki ceturtdien ar vairākiem desmitiem kuģu devās skaidroties ar Džērsijas amatpersonām. Reaģējot uz to, abas valstis salas tuvumā izvietojušas militāros patruļkuģus.

Šīs nesaskaņas ir daļa no vispārīgākām franču zvejnieku sūdzībām par grūtībām saņemt nepieciešamās licences zvejošanai Lielbritānijas piekrastes ūdeņos.

Pārejas posms

Tā dēvētās Kanāla salas – Džērsija un Gērnsija – atrodas ļoti tuvu Francijas krastiem, lai arī atrodas Apvienotās Karalistes jurisdikcijā. Diskusijas par nozvejas tiesībām pēc ''Brexit'' (breksita) līdz pat pēdējam brīdim bija viens no strīdīgākajiem jautājumiem, panākot vienošanos par Lielbritānijas turpmākajām tirdzniecības attiecībām ar EIropas Savienību. Saskaņā ar panākto vienošanos līdz 2026. gadam ir noteikts pārejas posms, kurā Eiropas Savienības zvejniekiem joprojām ir tiesības zvejot britu teritoriālajos ūdeņos.

Latvijas Radio korespondents Uģis Lībietis par zvejas konfliktu

Pēc tam, kad Džērsijas salas amatpersonas paziņoja par jaunu nozvejas atļauju ieviešanu, Francijas valdības neapmierinātība nebija ilgi jāgaida. Parīze uzskata, ka jaunie ierobežojumi nostāda franču zvejniekus neizdevīgā situācijā, faktiski liedzot viņiem ienākumus.

Džērsijas ieviestie nosacījumi paredz, ka turpmāk zvejas kuģiem, iebraucot teritoriālajos ūdeņos, ir jābūt viegli atpazīstamiem un jābūt viegli nosakāmai to atrašanās vietai. Atļaujas drīkstēs saņemt tikai tie kuģi, kuri regulāri jau ir zvejojuši šajā teritorijā. Tāpat zvejniekiem būs skaidri jānorāda, kādas zivis viņi gatavojas ķert, kā arī cik reižu gadā viņi to plāno darīt.

Džērsija arīdzan prasa iesniegt vēsturiskos GPS datus (no 2012. līdz 2016. gadam), kas pierādītu, ka franči zvejojuši šajos ūdeņos jau gadiem, bet daudzas franču zvejnieku laivas tolaik nebija aprīkotas ar šādām uzraudzības ierīcēm.

Pārāk daudz prasību

Daudzi no franču zvejniekiem uzskata, ka šādu prasību ir pārāk daudz. Kā intervijā televīzijas kanālam “France 24” norāda zvejas kuģa kapteinis Ludoviks Lazaro, zvejnieki vienkārši vēlas darboties, kā līdz šim.

“Mēs no šī līguma vēlējāmies panākt to, lai varētu strādāt tāpat, kā bijām strādājuši līdz šim. Viņi atbrauc un piegādā savas preces, lai varētu tās pārdot. Tāpat arī mēs zvejojam tajos ūdeņos, tāpēc ieguvēji ir visi.”

Domstarpības starp Džērsijas un Francijas varas iestādēm tika apspriestas pat Francijas parlamentā, kur izskanēja aicinājumi atslēgt Džērsijai elektrību, ja jaunie noteikumi netiks atcelti.

Džērsija elektrību pa zemūdens kabeļiem saņem no Francijas, jo atrodas tuvāk Francijai, nevis Lielbritānijai.

Pēc tam, kad vairāki desmiti kuģu ceturtdien devās braucienā uz Džērsiju, lai tiktos ar vietējām varas iestādēm, Francija uz reģionu nosūtīja divus patruļkuģus, identisku soli sperot arī britu pusei. Patruļkuģu nosūtīšana gan esot domāta tikai tam, lai novērstu iespējamās sadusmes starp franču un britu zvejniekim.

Birokrātisks process

Taču, kā norāda Džērsijas ārējo attiecību ministrs Īens Gorsts, Parīzes draudi ir neproporcionāli un pašreizējo saspīlējumu atrisināt ir jāmēģina sarunu ceļā.

“Jaunais pēcbreksita tirdzniecības līgums skaidri nosaka, ka ir jāiesniedz pierādījumi par vēsturiskajām nozvejas tiesībām un apmēriem. Mēs vēlamies tiem franču zvejniekiem, kuri spēj pierādīt savas vēsturiskās tiesības, tādas pašas tiesības kā agrāk. Taču pierādījumiem ir jābūt.

Šeit gan ir diezgan sarežģīts birokrātisks process, jo šie pierādījumi no Normandijas ir jānogādā Parīzē, no Parīzes Eiropas Savienībai, no Eiropas Savienības Londonai un tikai tad no Londonas tie nonāk Džērsijā.

Kopš pirmo atļauju izsniegšanas pagājušajā piektdienā mēs esam konstatējuši, ka ne visi pierādījumi tiek uzrādīti. Ja mēs sarunāsimies ar zvejniekiem un palīdzēsim viņiem šos pierādījumus sagatavot, mēs spēsim izkļūt no tām problēmām, ar kurām pašlaik saskaramies,” klāsta Gorsts.

Kā norāda komentētāji, visticamāk, šīs nesaskaņas tiks atrisinātas jau tuvākajā nākotnē, taču šis ir kārtējais pierādījums tam, ka breksits Apvienotās Karalistes attiecībās ar tuvākajiem kaimiņiem ir radījis pilnīgi jaunu dinamiku un arī diezgan daudz līdz galam neatrisinātu jautājumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt