Zibenīgos arestos jau dažu nākamo dienu laikā aizturēja ap 6000 cilvēku, viņu vidū bija gan militārpersonas, gan arī tiesneši. Jau tolaik Turcijas prezidents Redžeps Tajibs Erdogans pavēstīja – "tīrīšana turpināsies".
Gada laikā no amatiem ir atbrīvoti vairāk 150 000 valsts iestāžu darbinieki, viņu vidū arī akadēmiķi, pasniedzēji, tiesneši, policisti, militārpersonas un citi. Vismaz 50 000 ir apcietināti un no armijas padzīti ap 7000 karavīru.
Turcija notikušajā arvien vaino ASV dzīvojošo islāma sludinātāju Fetullu Gilenu, prasot Vašingtonai viņu izdot, taču Gilens savu iesaistīšanos pilnībā noliedz.
Pēc notikušā Eiropas Savienība (ES) steidzās Erdogana valdību aizstāvēt un apsveikt ar nenotikušu puču, taču drīz vien Ankara un Brisele nonāca sarežģītās attiecībās tā iemesla dēļ, ka Erdogans bija gatavs atjaunot nāvessodu, kam ES kategoriski iebilst. No nāvessoda Turcija oficiāli atteicās jau pirms 12 gadiem, lai tuvinātos iespējai iestāties ES.
Pēcāk raisījās arī bažas par to, ka, piesedzoties ar apvērsuma mēģinājumu, Turcijas valdība izmanto iespēju vērsties pret presi un kritiski noskaņotajām nevalstiskajām organizācijām. Vēl aizvadītajā nedēļā Stambulā pulcējās tūkstošiem cilvēku un devās gājienā, lai protestētu pret valdības vēršanos pret opozīciju.
Gājiena rīkotājs Kemals Kiličdoroglu sacīja, ka neatbalsta apvērsuma mēģinājumu, taču norādīja, ka, Turcijā ieslogot vai no darba atlaižot tūkstošiem cilvēku, tiek īstenots otrs - pašas valdības sarīkots apvērsums. Pašlaik apcietinājumā atrodas vismaz 130 žurnālistu.
Turcijas prezidents šo akciju nosauca par atbalstu terorismam.
Taču šodien Turcijā notiks pasākumi, lai atzīmētu gadu pēc neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma. Prezidents Erdogans uzstāsies ar uzrunu nacionālajā parlamentā tieši tajā laikā, kad notika uzbrukums.
Pāri tiltam Stambulā, uz kura pulcējās apvērsuma rīkotāji, būs gājiens un arī to apmeklēs Erdogans. Stambulas ielās izvietoti lieli plakāti, kuros attainota tautas vēršanās pret karavīriem apvērsuma laikā.
Kā norāda raidorganizācija BBC, Erdogana varai šis ir uzvaras brīdis, taču sabiedrība pēc šā puča mēģinājuma ir sašķēlusies.
Šis nebūt nebija pirmais apvērsums Turcijā. Valsts šādas armijas sacelšanās bija pieredzējusi jau iepriekš.
