Divu dienu samitā Briselē NATO valstu vadītājiem būs jāvienojas par daudziem jautājumiem, to skaitā iemaksu palielināšanu aizsardzības budžetā, kā arī NATO reaģēšanas spēju palielināšanu, plašāku misiju Irākā un citiem jautājumiem. Latviju NATO samitā Briselē pārstāv prezidents Raimonds Vējonis.
Tramps - ass, Merkele - viņa kritiku noraidoša, Stoltenbergs - samieriniecisks
Jau pie brokastu galda Tramps tiekoties ar Stoltenbergu nekavējās visai asi paust to, ko domā par Eiropas valstu ieguldījumu drošībā, īpaši vēršoties pie Vācijas.
„Vācija īsteno masīvu naftas un gāzes līgumu ar Krieviju, laikā, kad tai būtu jātiek aizsargātai no Krievijas. Bet Vācija faktiski katru gadu Krievijai maksā miljardiem un miljardiem eiro. Savukārt mēs, ASV, aizsargājam Vāciju, Franciju un visas šīs valstis. Tas, manuprāt, ir absolūti nepieņemami,” neslēpa Tramps.
Stoltenbergs vēlāk žurnālistiem atzina, ka Trampa valoda ir tieša. „ASV prezidents Donalds Tramps runā ļoti tiešu valodu par ieguldījumu aizsardzībā. Taču tam visi piekrīt. Visas dalībvalstis ir vienādās domās par to, ka aliansē ir nepieciešama godīga izdevumu sadale. Es tiešām šajā ziņā sagaidu atklātas un godīgas sarunas, bet es arī sagaidu darbus un to, ka pamanīsim progresu, kas jau ir sācies,” norādīja Stoltenbergs.
Tikmēr kanlcere Angela Merkele centās atspēkot Trampa apgalvojumus, tostarp viņa teikto, ka Vācija savu ekonomisko saišu dēļ esot Krievijas ķīlniece.
“Es pati esmu pieredzējusi, ka daļa no Vācijas bija Padomju Savienības okupēta,” norādīja Austrumvācijā dzimusī un augusī Merkele. “Es esmu ļoti priecīga, ka mēs šodien varam būt kopa Vācijas Federālajā republikā un līdz ar to varam paši veidot savas neatkarīgas vadlīnijas un pieņemt neatkarīgus lēmumus,” pauda Merkele.
Pēc NATO aplēsēm maksājumi dalībvalstīs arī šogad augs un astoņas sasniegs divus procentus no iekšzemes kopprodukta, bet līdz 2024. gadam Kanāda kopā Eiropas valstīm aizsardzībai pievienos vēl papildus 260 miljardu dolāru.
Vējonis: Domstarpības nebūs par šķērsli lēmumu pieņemšanai
Latvija ir starp tām pagaidām nedaudzām NATO dalībvalstīm, kas izpilda nosacījumus, jo mūsu aizsardzības budžets ir divus procentus no iekšzemes kopprodukta liels.
Taču arī Latvijas prezidentam Raimonda Vējonim ienākot NATO ēkā ārvalstu žurnālisti vaicāja, kas notiktu, ja ASV izstātos no NATO, uz ko Vējonis atbildēja, ka viņaprāt šāds lēmums netiks pieņemts. Viņš arī sacīja, ka par spīti dažādām domstarpībām, sanāksmes laikā valstis spēs pieņemt lēmumus, arī tos, kas ir svarīgi Latvijai.
Vējonis LTV atzina, ka pēc šādiem Trampa izteikumiem bažas neapšaubāmi pastāv, bet viņš ir pārliecināts, ka lai kādas būtu domstarpības atsevišķos jautājumos, NATO dalībvalstis samitā varēs pieņemt lēmumus, kas stiprinās NATO.
Mūs interesē NATO spēku gatavība un spēja reaģēt, lai spēki var doties palīgā konfliktsituācijās, ja tādas izveidosies, piebilda Vējonis.
NATO samits turpināsies arī ceturtdien, kad alianses uzmanība būs pievērsta Ukrainai un Gruzijai, kas vēlas nākotnē pievienoties aliansei, un citiem būtiskiem jautājumiem.
Taču īsi pēc šīs sanāksmes ASV prezidents dosies uz Londonu, un jau pirmdien ieradīsies Somijā, Helsinkos, lai tiktos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un patlaban ir daudz jautājumu par to, ko abi politiķi pārrunās.
KONTEKSTS:
ASV jau ilgstoši prezidenta Trampa vadībā pārmet NATO sabiedrotajiem nepietiekamus ieguldījumus aizsardzībā. Arī neilgi pirms samita Tramps atkārtoti pieprasījis sabiedrotajiem Eiropā palielināt aizsardzības izdevumus, pārmetot eiropiešiem vēlmi savtīgi izmantot ASV militāro varenību. Tāpat Tramps vairāku NATO dalībvalstu vadītājiem nosūtīja vēstuli, kurā aicināja palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2% no IKP. Pretējā gadījumā ASV militārā klātbūtne Eiropas Savienībā varētu mazināties. Eiropas Padomes priekšsēdētājs Donalds Tusks gan, atbildot nemitīgajai kritikai, norādīja, ka ASV nav un nebūs uzticamāku sabiedroto par Eiropu.
