“Es atkāpjos no valsts līdera amata,” Sargsjanu citē viņa preses dienests. “Nikolam Pašinjanam [opozīcijas un demonstrāciju līderim] bija taisnība. Man nebija,” paudis Sargsjans.
Laikā no 2008. līdz 2018. gadam Sargsjans bija valsts prezidents. Armēnijā nav iespējams par prezidentu kļūt uz trešo termiņu. Taču viņš bija nolēmis kļūt par premjeru, vienlaikus mainot valsts iekārtu, lielāku lomu paredzot valdības vadītājam.
Savukārt opozīcija nekavējas atzīmēt savu uzvaru. “Vai visi ir sapratuši, ka mēs esam uzvarējuši?” sanākušajiem atbalstītājiem Armēnijas galvaspilsētā Erevānā jautāja Pašinjans. Protesti valstī notika 11 dienas. Gan Pašinjans, gan divi citi redzami opozicionāri iepriekš gan bija aizturēti un apvainoti “sociāli bīstamās darbībās”.
Daudzi protestētāji atgādināja, ka pirms 10 gadiem, kad Sargsjans kļuva par prezidentu, Erevānu pārņēma protesti, un dzīvības zaudēja 10 cilvēki. "Pirms desmit gadiem šajā vietā notika traģiski notikumi – gāja bojā desmit nevainīgi protestētāji. Šo notikumu rezultātā Seržs Sargsjans pārņēma varu, kas viņa rokās ir jau desmit gadus. Tagad mēs atkal esam šeit. Viņa valdība ir panākusi tautas sacelšanos, cilvēkiem pieprasot izbeigt nelikumīgu varas piesavināšanos, izbeigt tirāniju un Krievijas īstenoto kolonizāciju," komentēja režisors Tigrans Hzmaljans.
Pirmdien protestētāju rindas papildināja vismaz 200 valsts armijas karavīri. Armēnijas Aizsardzības ministrija nosodīja karavīrus, kas piedalās protestos, draudot ar tiesvedībām. Protesta akcijas norisinājās arī citās valsts pilsētās.
Opozīcija uzskata, ka 2015. gadā Sargsjans ar vienu no savām iniciatīvām radīja pārmaiņas konstitūcijā, kas noteica pārēju no prezidentālas pārvaldības sistēmas uz parlamentāru. Tas arī automātiski noteica, ka turpmāk valsts līdera vara atradīsies premjerministra rokās. Tādējādi šīs pārmaiņas toreiz tika uzlūkotas kā iespēja tautai uz plašāku lēmumu pieņemšanu valstī, taču reizē opozīcija arī atzina riskus, kuri var rasties, to skaitā, ja Sargsjans tiek nominēts un - kā šajā gadījumā - iecelts par premjeru.
Kremlis, komentējot notikumus Armēnijā, paudis, ka tas uzmanīgi vēro notiekošo. Armēnijai aizvien ir ciešas saites ar Krieviju. “Mēs aktīvi vērojam to, kas notiek Armēnijā,” pirmdien sacīja Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārstāvis Dmitrijs Peskovs, kurš Armēniju nosauca par Krievijai “ārkārtīgi svarīgu” sabiedroto.
Savukārt Armēnijas aizsardzības ministrs uzskata, ka nemieri valstī nāk par labu Armēnijas ienaidniekam – Azerbaidžānai. Ministrs pauda cerību, ka ārkārtas stāvokli nevajadzēs ieviest.
Pagaidām premjera pienākumi uzticēti pirmajam vicepremjeram Karenam Karapetjanam.
KONTEKSTS:
Protesti Armēnijā izcēlās aprīļa vidū, kad bijušais valsts prezidents Seržs Sargsjans izvirzīja savu kandidatūru premjera amatam, ko vēlāk parlaments apstiprināja. Opozīcija norādīja, ka Sargsjans, izdarot izmaiņas konstitūcijā un lielāku varu piešķirot valdībai un parlamentam, pēc būtības turpinās vadīt valsti. Tas savukārt ir pretēji demokrātijai.
