Pagājušā gada laikā Grieķijai piederošajā Lesbas salā ieradās simtiem tūkstošu patvēruma meklētāju, kuri, veicot bīstamo ceļu no Turcijas, cilvēku kontrabandistu laivās mēģināja nokļūt kādā no Eiropas Savienības valstīm. Lielākā daļa no migrantiem turpināja ceļu uz kādu no bagātākajām Eiropas valstīm, piemēram, Vāciju vai Zviedriju. Taču pēc tam, kad tika pieņemts lēmums slēgt tā dēvēto Balkānu ceļu, tūkstošiem cilvēku palika iesprostoti Grieķijā.
Kopā ar pāvestu Francisku grieķu salā ieradušies arī Pareizticīgo baznīcas garīgais līderis, Konstantinopoles patriarhs Bartolomejs un Grieķijas pareizticīgo baznīcas galva, Atēnu arhibīskaps Jeronīms Otrais.
Sagaidāms, ka garīgie līderi sestdien apmeklēs aptuveni 250 bēgļus vienā no bēgļu uzņemšanas centriem, kurā redzētos dzīves apstākļus kritizējusi ne viena vien cilvēktiesību aizstāvības grupa. Katoļu pāvests un pareizticīgo patriarhs iecerējuši pusdienot kopā ar patvēruma meklētājiem, kā arī palaist jūrā vainagus, tādējādi aizlūdzot un pieminot tos cilvēkus, kuri zaudēja dzīvību ceļā uz salu.
Kā aģentūrai PRI paudis viens no vietējiem garīdzniekiem, tēvs Kristofors, viņš cer, ka katoļu baznīcas vadītājam izdosies redzēt nevis uzspodrināto, bet reālo situāciju un pārliecināties, ka patiesībā šī nav vis bēgļu nometne tās tradicionālajā izpratnē, bet gan aizturēšanas centrs.
Pāvesta Franciska vizīte Grieķijā notiek laikā, kad spēkā ir stājies Eiropas Savienības un Turcijas noslēgtais līgums par migrantu plūsmas samazināšanu. Šis dokuments paredz, ka cilvēki, kuri ierodas Grieķijā, izmantojot kontrabandistu laivas, tiek arestēti un var tikt izraidīti atpakaļ uz Turciju gadījumā, ja viņu patvēruma pieprasījums netiks apstiprināts.
Vizītes priekšvakarā pāvesta apmeklētajā Moria centrā kāds sīrietis bija mēģinājis izdarīt pašnāvību, protestējot pret paredzēto nosūtīšanu uz Turciju. Gan šis vīrietis, gan daudzi citi sīrieši iepriekš izteikuši bažas par ziņām, ka daudzus no atpakaļ nosūtītajiem patvēruma meklētājiem Turcija piespiedu kārtā nosūtot tālāk atpakaļ uz Sīriju. Vēlāk arī daudz lielāks skaits bēgļu piedalījušies protesta akcijā, pieprasot labākus dzīves apstākļus.
Vatikāna pārstāvji paziņojuši, ka pāvesta vizītei ir izteikti humāns un reliģisks raksturs un to nevajadzētu uzskatīt par kritiku paredzētajai bēgļu deportācijai. Vienlaicīgi par migrantiem atbildīgais Vatikāna kardināls Antonio Maria Veglio norādījis, ka Eiropas Savienības un Turcijas plāns pret bēgļiem attiecas kā pret precēm, noliedzot šo cilvēku pašcieņu.
Arī pats pāvests pirms vizītes sociālajā tīklā “Twitter” ievietojis paziņojumu, norādot, ka bēgļi nav skaitļi, bet gan cilvēki ar sejām, vārdiem un stāstiem, un pret viņiem tieši tā arī būtu jāattiecas.
Kā norāda britu raidsabiedrība BBC, pāvesta vizītei ir ļoti simboliska nozīme, cenšoties vairot Eiropas valstu iecietību pret personām, kuras bēg no kara, vardarbības un grūtībām. Lai arī katoļu līdera nosūtītais vēstījums, visticamāk, būs ļoti spēcīgs, reālu risinājumu milzīgajai migrantu problēmai gaidīt nenākas.
