Šuvajevs skaidroja, ka notikušo teroraktu izvērtējumam svarīga precīza domāšana. Daudzi pasaulē notiekošos teroraktus saista ar džihādu, taču, pēc Šuvajeva teiktā, džihāda pieteikšanai vajadzīgi vairāki nosacījumi, kas šobrīd netiek īstenoti. Savukārt brīdī, kad pasaule uzsāka cīņu ar starptautisko terorismu, tika radīts arī ļoti daudz mītu par to, kas īsti ir terorisms. Tādā veidā, cilvēki, kas ir vienkārši slepkavas, tagad var attaisnot savus nodarījumus ar cildeniem mērķiem. Tādēļ jānošķir reliģiski ticīgie un tādi, kas tikai maskējas aiz reliģijas, piebilda filosofs.
"Attiecība uz notikumiem Parīzē runa ir par slepkavībām, kam ar reliģiju nav saistības. Runa ir par sociālpolitiskām problēmām, kas nav atrisinātas," lēsa Šuvajevs.
Filosofs pauda, ka pēc šīm slepkavībām sabiedrības pamatreakcija ir bezspēcības sajūta. Tās augļi ir dusmas, naids, niknums, un tādēļ vajadzīgs kāds, uz kā to izlādēt. Viņš arī brīdināja, ka bezspēcība var kļūt par pamatu identifikācijai ar teoristiem. Proti, cilvēku bailes un nedrošības sajūta var likt uzlūkot terorisma organizācijas kā vienīgo spēku, kam ir vara.
Komentējot sabiedrības un atsevišķu amatpersonu izteikumus, ka Latvijai būtu jāseko Polijas piemēram un jāatsakās no bēgļu uzņemšanas, Latvijas Radio žurnālists Ivo Leitāns atgādināja, ka izteikumu pamatā bijis vēl neapstiprinātās valdības ministra izteikums, ko nākamā premjerministre nav apstiprinājusi. Leitāns arī norādīja, ka nebūtu korekti kaut ko spriest, pirms atklāta visa patiesība par notikumiem Parīzē. Turklāt jāsaprot, ka, ja arī viens no teroristiem patiešām kā patvēruma meklētājs ieradies Eiropā oktobrī, bez vietējo cilvēku atbalsta ieroču sagādē un terorakta plānošānā viņam nebūtu izdevies īstenot noziegumu.
Abi eksperti bija vienisprātis par to, ka, atbalstot naida kurināšanu un neiecietības paušanu, sabiedrība "pieņem teroristu spēles noteikumus".
Jau vēstīts, ka piektdienas vakarā Parīzi satricināja teroraktu vilnis – sešos atsevišķos uzbrukumos stadionam, klubam “Bataclan” un bāriem un restorāniem nogalināti 132 cilvēki, tai skaitā arī daudzu citu valstu pilsoņi. Ievainoti 350 cilvēki, no viņiem aptuveni 40 vēl svētdienas vakarā bija kritiskā stāvoklī. Latvijas valstspiederīgie teroraktos nav cietuši.
Izmeklētāji noskaidroja, ka uzbrukumus īstenoja trīs savstarpēji saistīti un koordinēti grupējumi, tie gatavoti ārvalstīs ar atbalstu no personām Francijā un Beļģijā. Atbildību par uzbrukumiem uzņēmies grupējums “Islāma valsts”.
Līdz šim izskanējis, ka septiņi teroristi uzspridzinājušies vai nogalināti, bet viens, iespējams, izdzīvojis un ir izsludināts starptautiskajā meklēšanā. Pie diviem teroristiem atrastas Sīrijas pases, un viens šādas pases turētājs ES ieradies ar bēgļu plūsmu caur Grieķiju, arī otrs reģistrēts Grieķijā. Vēl divi uzbrucēji ir brāļi, Francijas pilsoņi, kuri pastāvīgi dzīvojuši Beļģijā. Izskanēja arī ziņas, ka pie diviem pašnāvniekiem atrastas viltotas Turcijas pases.
Saistībā ar uzbrukumiem plaši reidi notika Briselē, kur aizturēti septiņi cilvēki.
Daudzu pasaules valstu līderi pauduši nosodījumu teroraktiem Parīzē un apņēmību stiprināt cīņu ar "Islāma valsti".
