Filipīnu prezidenta vēlēšanās uzvarējis bijušā diktatora dēls Markoss

Filipīnu prezidenta vēlēšanās pārliecinoši uzvarējis kādreizējā diktatora Ferdinanda Markosa dēls, bijušais senators Ferdinands Markoss jaunākais, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Markoss juniors solījis izvest valsti no nabadzības, taču viņa kritiķi bažījas, ka vēl vairāk pastiprināsies korupcija un kleptokrātija, kā arī tiks turpināts iepriekšējos gados valdošais autoritārisms. Šādas bažas pastiprina fakts, ka par viceprezidenti ir ievēlēta līdzšinējā autoritārā līdera Rodrigo Dutertes meita, Filipīnu dienvidu pilsētas Davao vadītāja Sāra Duterte.

Filipīnu prezidenta vēlēšanās uzvarējis bijušā diktatora dēls Markoss
00:00 / 05:26
Lejuplādēt

Pārliecinoša uzvara

Provizoriskie rezultāti liecina, ka Markosu atbalstījuši vairāk nekā 56% vēlētāju.

Lai uzvarētu vēlēšanās, nav jāiegūst vairāk par pusi balsu. Par uzvarētāju kļūst kandidāts, par kuru būs nobalsojuši visvairāk vēlētāju.

Balsstiesības ir 67 miljoniem Filipīnu pilsoņu. Vēlētāju aktivitāte pārsniegusi 80%.

Filipīnu vēlēšanu komisija norādīja, ka, neskatoties uz garām rindām un problēmām ar atsevišķām balsošanas iekārtām, sākotnējā balsu skaitīšana noritējusi veiksmīgi.

Gaidāms, ka galīgie vēlēšanu rezultāti būs zināmi ne agrāk kā 28. maijā.

Vēlēšanu uzvarētājs stāsies valsts galvas amatā 30. jūnijā.

Filipīnu prezidenta amata termiņš ir seši gadi bez tiesībām kandidēt uz otru termiņu pēc kārtas.

Atbalsts Markosam bijis vairāk nekā divreiz jeb par vairāk nekā 16 miljoniem balsu lielāks nekā viņa tuvākajai sāncensei – pašreizējai viceprezidentei, liberālajai politiķei Lenijai Robredo, kas iestājas par reformām un cīņu pret korupciju.

Korumpētā režīma atvase

Markosa uzvara ir trieciens miljoniem filipīniešu, kuri cerēja uz pārmaiņām pēc Dutertes prezidentūras, kura sešu gadu laikā kļuvusi arvien autoritārāka.

Pagājušā gadsimta otrajā pusē – no 1965. līdz 1986. gadam - Filipīnās valdīja bēdīgi slavenais diktators Ferdinands Markoss, kura režīms bieži vien tika dēvēts par konstitucionālo autoritārismu.

Šī diktatūra izcēlās ar augstu korupcijas līmeni, amatpersonu dzīvošanu greznībā un arī vardarbību. Taču pēc 1986. gada Tautas varas revolūcijas Markoss un viņa sieva Imelda no amata tika gāzti, un bija spiesti doties trimdā.

Markoss aizbēga uz Havaju salām, kur trīs gadus vēlāk nomira. Valdība uzskata, ka pirms bēgšanas uz Havaju salām Markosu ģimene izkrāpusi no valsts līdzekļiem aptuveni desmit miljardus ASV dolāru.

Šie diktatūras gadi no filipīniešu vēsturiskās atmiņas nav pazuduši, tieši tāpēc daudziem par pārsteigumu kļuva Ferdinanda Markosa dēla - arī Ferdinanda Markosa, saukta par Bongbongu, lēmums kandidēt šī gada Filipīnu prezidenta vēlēšanās. Turklāt Markoss juniors savas kampaņas laikā atteicās atzīt savas ģimenes brutālo un korumpēto valdīšanu.

Ar līdzšinējā prezidenta atbalstu

64 gadus vecais un Oksfordā izglītību ieguvušais Markoss, neskatoties uz savu bagātnieka statusu, tomēr spējis gūt gan Filipīnu politiskās elites saniknoto, gan ekonomisko grūtību nogurdināto atbalstu.

Pret Markosu klana pārstāvja atgriešanos pie varas Filipīnās brīdināja gan cilvēktiesību aktīvisti, katoļu baznīcas līderi un politikas apskatnieki.

Markosa juniora panākumus skaidro Manilā bāzētās Santo Tomas universitātes profesora asistents Dr. Froilans Kalilungs:

"Manuprāt, viens no galvenajiem izskaidrojumiem šai uzvarai ir nespēja savulaik īstenot liberāldemokrātiskās reformas. Revolūcijai sekojošie režīmi dotos solījumus nespēja izpildīt un tas ļāva Markosu ģimenei atgriezties," spriež Kalilungs.

"Otra lieta ir paša Bongbonga Markosa kampaņas vēstījums – aicinājums uz vienotību ļoti viegli uzrunā sabiedrību. Un tas ir pilnīgi pretēji viņa konkurenta kampaņai, kura bija koncentrēta uz Markosa nomelnošanu un uzbrukumiem viņam. Un, visbeidzot, ir jāņem vērā Dutertes faktors.

Pašreizējais prezidents Rodrigo Duterte joprojām ir ļoti populārs, un viņš savu amatu atstās ar ļoti augstiem sabiedrības apmierinātības rādītājiem.

Un tas, protams, nāk par labu Ferdinandam Markosam, jo viņa komandas biedrene un viceprezidenta amata kandidāte ir Dutertes meita."

Bažas par Markosu ģimenes tradīciju atgriešanos

Līdzšinējais prezidents Rodrigo Duterte tiek uzskatīts par izteikti autoritāru līderi, kura valdīšanas laikā īstenotā cīņa pret narkotikām ir novedusi pie aptuveni 10 000 cilvēku bojāejas. Par šiem noziegumiem Starptautiskajā krimināltiesā pret viņu ir uzsākta izmeklēšana. Bet Markosa uzvara ir uzskatāma par pamatīgu triecienu tiem, kuri cerēja uz nopietnām pārmaiņām valsts vadībā.

Lai arī vēlēšanās uzvarējušais kandidāts ir solījis izvest valsti no nabadzības un mazināt valsts parādus, cilvēktiesību un politiskie aktīvisti tam netic, jo baidās no Markosu ģimenes tradīciju atgriešanās.

Komentētāji arī norāda, ka liberālajai opozīcijai ir nopietni jāpārdomā, kā uzrunāt vēlētājus, jo ar solījumiem cīnīties par labu valsts pārvaldi, acīmredzot, nepietiek.

Otrajā vietā palikusī Robredo solīja turpināt cīņu pret sliktu pārvaldību valstī, bet policija aicināja cilvēkus saglabāt savaldību, lai gan daudzi ir pauduši bažas par vēlēšanu norises pārkāpumiem.

Savukārt pašam jaunievēlētajam prezidentam Markosam nāksies tuvāko nedēļu un mēnešu laikā piedāvāt dzīvotspējīgu plānu valsts izvešanai no ekonomiskās krīzes, kuru ir padziļinājusi arī ieilgusī Covid-19 pandēmija.

Situācija radikāli nemainīsies

Iepriekš ir izskanējuši minējumi, ka Ferdinands Bongbongs Markoss ir Ķīnai ļoti simpatizējošs politiķis, taču, kā norāda stratēģisko konsultāciju uzņēmuma "Bower Group Asia" pārstāvis Viktors Manhits, kampaņas laikā attieksme pret Pekinu ir mainījusies.

"8 no 10 filipīniešiem vēlas, lai mēs pret Ķīnu izturamies daudz izlēmīgāk. 84 procenti filipīniešu saka, ka mums, kā mazai valstij, būtu jāveido daudzpusēja sadarbība. Iespējams, ka tieši šī iemesla dēļ kampaņas laikā Markosa nostāja mainījās. Viņam ir jāmācās no Dutertes administrācijas, kas veica pagriezienu pret Ķīnu, bet tas nenoveda ne pie kā. Izpatikšanas politika noveda pie Ķīnas interešu veicināšanas. Un, manuprāt, Filipīnu iedzīvotāji to vairs nepieņems.

Mūsdienu vēsture rāda, ka no 26 miljardus dolāru lieliem solījumiem valstī neieplūda faktiski nekas. Ja arī bija trīs miljardi, tad tie kaut kur pazuda Filipīnu birokrātijā. Jaunajai administrācijai ir jāsaprot, kas ir Filipīnu īstie draugi un tirdzniecības partneri? No kurienes nāk investīcijas? Visticamāk, no valstīm, kurām ar mums ir kopīgas demokrātiskās vērtības. Un es ceru, ka Markoss un viņa ārpolitikas komanda to sapratīs."

Taču vairums politikas komentētāju uzskata, ka, visticamāk, situācija Filipīnās radikāli nemainīsies, bet prezidenta Markosa un viceprezidentes Sāras Dutertes tandēms vēl vairāk satuvinās dažādas ietekmīgākās politiskās ģimenes, kas ļaus daudz efektīvāk pārvaldīt sabiedrisko domu valsts iekšienē, novirzot tās par labu kādam vēlamajam kandidātam.

Tāpat tiek prognozēts, ka šāds tandēms palīdzēs pasargāt pašreizējo prezidentu Rodrigo Duterti no kriminālvajāšanas pēc tam, kad viņš 30. jūnijā atkāpsies no amata.

Bet pašai Sārai Dutertei ļaus pēc sešiem gadiem jau ar daudz lielākām ambīcijām tēmēt uz valsts prezidentes posteni.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt