Strīds starp Fēru salām un Briseli par siļķu nozvejas apjomu aizsākās tieši pirms gada – 2013. gada augustā. Kā apgalvo Eiropas Komisija, Fēru salas toreiz atteicās sadarboties ar kaimiņvalstīm un vienpusēji nolēma trīskāršot savu siļķu nozvejas apjomu. Tādēļ Eiropas Komija pirms gada ieviesa būtiskas sankcijas – tā aizliedza ievest siļķes no Fēru salām un arī liedza šo salu zvejas kuģiem izmantot Eiropas Savienības valstu ostas.
Abas puses toreiz apmainījās ar skaļiem paziņojumiem. Lūk, ko pirms gada intervijā Latvijas Radio sacīja Fēru salu premjerministra juridiskais padomnieks Bjorns Kunojs, kurš bija arī galvenais sarunvedējs šajā strīdā:
„Eiropas Savienība un vairākas citas valstis nevienā brīdī nav gribējušas apspriest nozvejas kvotu sadali, kaut gan Fēru salas jau 2011. gadā norādīja, ka siļķu migrācija ir mainījusies un tam ir jābūt atspoguļotam nozvejas kvotās. Tādēļ Fēru salas bija ļoti sarūgtinātas, ka pārējās valstis nevēlas ņemt šo faktu vērā.”
Kā tika solīts, Fēru salas vērsās pret Eiropas Savienību Starptautiskajā Jūras tiesību tribunālā un arī Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Tomēr salu valdība piekrita atgriezties arī pie sarunu galda, proti, tā dēvētajā Piekrastes valstu padomē. Tā sastāv no Norvēģijas, Krievijas, Islandes, Fēru salām un Eiropas Savienības. Tieši šajā padomē līdz šim tika lemts par siļķu un pārējo zivju nozvejas sadali starp minētajām valstīm.
Sarunu rezultātā Fēru salas piekrita šogad samazināt siļķu nozvejas apjomu līdz 40 tūkstošiem tonnu, kas ir krietni mazāk nekā pērn. Kā norāda Eiropas Savienība, šāds nozvejas apjoms neapdraud citu valstu centienus saglabāt siļķu krājumu ilgtermiņā.
Eiropas Savienības zivsaimniecības komisāre Marija Damanaki to nodēvēja par veiksmīgu risinājumu.
“Beigu beigās es domāju, ka visi būs apmierināti. Viņu zvejnieki zvejo Eiropas ūdeņos, mūsu zvejnieki dodas Fēru salu ūdeņos. Tādēļ es domāju, ka mēs varam strādāt kopā, lai nodrošinātu Ziemeļaustrumu Atlantijas zivju krājuma ilgtermiņa pastāvēšanu,” sacīja Damanaki.
Tomēr sankciju atcelšana nenozīmē, ka Brisele piekrīt tam, ka Fēru salām godīgi pienākas tieši 40 tūkstoši tonnu siļķu un ne mazāk.
Jāpiebilst, ka Fēru salas atrodas aptuveni pa vidu starp Skotijas ziemeļiem, Norvēģiju un Islandi. Lai gan tās ir daļa no Dānijas Karalistes, salām ir autonoma pārvalde ar savu valdību un premjerministru. Un salas nav arī daļa no Eiropas Savienības. Tādēļ, piemēram, Krievijas ieviestās sankcijas uz Fēru salu zivīm neattiecas.
