Labrīt

Latvijas klusie varoņi - Ričards (Kancis)

Labrīt

Zināmi pirmie oficiālie parlamenta vēlēšanu rezultāti Bulgārijā

Atklātā vēstulē asi kritizē ES vienaldzīgo attieksmi pret Krievijas dezinformāciju

Federikai Mogerīni pārmet nevēlēšanos apkarot Krievijas izplatīto dezinformāciju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Līdzšinējā Eiropas reakcija uz Krievijas izplatīto dezinformāciju ir bijusi “bezatbildīgi vāja”. Tā šonedēļ atklātajā vēstulē uzsver vairāki zināmi politiķi un eksperti, tostarp bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess. Vēstulē, ko sagatavoja Čehijas domnīca “Eiropas vērtības”, tiek atklāti kritizēta Eiropas Savienības augstās pārstāves ārlietās Federikas Mogerīni nevēlēšanās nopietni pievērsties dezinformācijas apkarošanai. Mogerīni šos pārmetumus noliedz un pasvītro, ka eiropieši spēj pieņemt neatkarīgus un viedus lēmumus.

Lai gan Krievija tērē miljonus sava viedokļa popularizēšanai Rietumos, kā arī dezinformācijas izplatīšanai par notikumiem Eiropā, līdzšinējā Briseles, Parīzes, Romas un vairāku citu galvaspilsētu atbilde ir bijusi visnotaļ vāja. Tā uzskata vairāki pazīstami politiķi un eksperti, kuri šonedēļ parakstīja Čehijas nevalstiskās organizācijas “Eiropas vērtības” sagatavoto atklāto vēstuli.

Dokumentā tiek norādīts, ka Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni izvairās nosaukt vārdā Krieviju kā galveno dezinformācijas kampaņas pasūtītāju un knapi pacieš viņas vadītā dienesta paspārnē izveidoto Stratēģiskās komunikācijas vienību. Šīs 11 cilvēku grupas uzdevums ir apkopot un izgaismot nepatiesus faktus, ko izplata ar Krieviju saistītie plašsaziņas līdzekļi. Tomēr viņiem šim mērķim pat nav sava budžeta.

Atbildot uz šiem pārmetumiem intervijas laikā ASV televīzijas kanālam CNN, Mogerīni pasvītroja, ka darbs cīņā ar dezinformāciju notiek. Tomēr viņa atteicās atzīt problēmas nopietnību.

“Labākais veids kā eiropieši var reaģēt uz dezinformāciju par Eiropas Savienību, ir runāt par visām tām labām lietām, ko Eiropa dara. Mēs reizēm mēdzam aizmirst par visiem sasniegumiem ne tikai miera un drošības jomā, bet arī no ekonomiskā viedokļa – Eiropa joprojām ir labākā vieta, kur dzīvot,” sacīja Mogerīni.

Lai gan ASV politiķi un specdienesti atklāti runā par Krievijas iejaukšanos viņu vēlēšanu procesā un brīdina, ka līdzīga dezinformācijas kampaņa un hakeru uzbrukumi var notikt arī Eiropā ar mērķi palīdzēt, piemēram, Francijas Nacionālās frontes vadītājai Marinai Lepēnai uzvarēt prezidenta vēlēšanās, Mogerīni uzskata, ka satraukumam neesot pamata:

“Vēlēšanas Nīderlandē ir lielisks pierādījums eiropiešu un Eiropas demokrātiskās sistēmas spēkam pieņemt patstāvīgus lēmumus. Un es esmu pārliecināta, ka līdzīgi tas notiks arī citās valstīs, kur ir gaidāmas vēlēšanas – gan Francijā, gan Vācijā, gan citur. Beigu beigās eiropieši spēj pieņemt pareizus lēmumus.”

Briseles gaiteņos Federikas Mogerīni nevēlēšanos pievērsties šim jautājumam skaidro gan ar to, ka viņa nāk no Itālijas, kas tradicionāli ir draudzīgi noskaņota pret Maskavu, gan arī ar apsvērumu, ka Krievijas atbalsts vēl būs nepieciešams Sīrijas konflikta risināšanā.

Lai gan publiski augstā pārstāve ārlietās uzsver, ka lēmumu par Stratēģiskās komunikācijas vienības izveidi pieņēma viņa, pēc būtības to lika izdarīt dalībvalstu vadītāji, kuri 2015. gadā deva šādu uzdevumu.

Starp atklātās vēstules parakstītājiem šobrīd ir arī trīs cilvēki no Latvijas. Redzamākais no viņiem ir Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors.

No Latvijas eiroparlamentāriešiem šo vēstuli neviens nav parakstījis, tomēr Eiropas Tautas partijas grupas priekšsēdētāja vietniece Sandra Kalniete vēl janvārī pauda nožēlu, ka darbinieku skaits Eiropas Savienības Stratēģiskās komunikācijas vienībā šogad netiks būtiski palielināts:

“Parlaments prasīja 16 cilvēkus, un es no savas puses arī stūmu, cik vien varēju, bet diemžēl mēs pie tiem astoņiem tā arī esam palikuši. Un to es uzskatu par vistuvredzīgāko lietu, kas šobrīd vēl aizvien nav aizgājusi līdz Eiropas Parlamenta un kopumā eiropiešu īstai sapratnei.”

Marta beigās gaidāmajā Eiropas Tautas partijas samitā tiek plānots apstiprināt rezolūciju ar aicinājumu visām valdībām un arī Briseles amatpersonām beidzot atzīt Krievijas rīcības nopietnību un spert adekvātus soļus dezinformācijas atspēkošanai. Un Briseles Stratēģiskās komunikācijas vienības stiprināšana ir tikai viens no soļiem. Ne mazāk būtiska ir arī konkrēta rīcība katrā no Eiropas valstīm.

Protams, ka Krievijas Ārlietu ministrija līdz šim ir noliegusi jebkādus apgalvojumus par tās izplatīto dezinformāciju un mēģinājumiem iejaukties Rietumvalstu vēlēšanās. Ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova ir sacījusi, ka tie esot tikai mēģinājumi liegt Eiropas valstu iedzīvotājiem saņemt kvalitatīvu un pilnvērtīgu informāciju par notiekošo.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti