Ziemeļkorejiešu ģenerālis Kims Jončols medijos saukts gan par bijušo spiegošanas priekšnieku, gan galveno amatpersonu kodoljautājumos. Tieši viņš piektdien, 18.janvārī, nogādāja Vašingtonā vēsti, pēc kuras paziņots par Donalda Trampa un Kima Čenuna otro samitu februāra beigās.
Pirmās vēsturiskās abu līderu sarunas notika pērn Singapūrā. Saskaņā ar tur parakstīto dokumentu Phenjana apņēmās virzīties uz kodolatbruņošanos, taču, kā un kad tas tiks darīts, netika precizēts. Kopš tā laika progress šajā jautājuma netika novērots: Ziemeļkoreja neatklāja datus par savām kodoliekārtām, bet ASV nav atcēlusi tai noteiktās sankcijas.
Tramps gan apgalvo, ka progress ir, taču palicis ārpus mediju virsrakstiem: “Mēs esam panākuši lielu progresu, par ko netika ziņots medijos. Taču tāds ir bijis, ja mēs runājam par denuklearizāciju. Ar Ziemeļiem viss ir ļoti labi.”
Baltā nama paziņojums nepalika nepamanīts ārvalstīs. Senā konfliktā ar Phenjanu iesaistītā Dienvidkoreja šos jaunumus novērtējusi atzinīgi.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs vienlaikus atgādināja, ka tik nopietnām sarunām ir nepieciešami skaidri noteikumi: “Mēs iedrošinām abas valstis turpināt sarunas.
Manuprāt, ir vajadzīgs skaidrs plāns, lai skaidrotu notikumus un precīzi zinātu, kādi būs nākamie soļi.”
Konkrētību no jaunajām sarunām gaida daudzi, kaut gan eksperti šaubās, ka tām būs ātri un reāli rezultāti. Tomēr ir pavisam skaidrs, ka vēl vienu izplūdušu vienošanos Vašingtona un Phenjana par milzu panākumu pasludināt vairs nevarēs.
