Sadaļas Sadaļas

Pasaules panorāma

Zinātnieki pēta audumu sejas masku efektivitāti

Pasaules panorāma

Izraēlas vēstniece: mēs nebūsim «Hamas» ķīlnieki

Farmācijas uzņēmumi pelna miljardus ar Covid-19 vakcīnām

Farmācijas uzņēmumi pelna miljardus ar Covid-19 vakcīnām

Ik gadu vakcīnas pret dažādām slimībām un vīrusiem pasargā miljoniem cilvēku veselību. Vakcīnu tirgus saistās ar milzīgām investīcijām, nopietniem zinātniskajiem pētījumiem, slepeniem līgumiem un bieži vien necaurskatāmiem biznesa modeļiem.

Pirms Covid-19 pandēmijas plašākai sabiedrībai interese par vakcīnu tirgu un biznesa modeli, uz ko tas balstās, nebija īpaši liela. Tagad, pandēmijas laikā, kad vakcīnas ir īpaši aktuāls jautājums, radusies arī interese par šo tirgu.

Ilgtermiņa investīcijas

Pirms pandēmijas vakcīnu tirgū bija četri lielākie spēlētāji – “GlaxoSmithKline”, “Merck”, “Pfizer” un “Sanofi”. 2019. gadā tie saņēma ap 90% no visiem ieņēmumiem vakcīnu tirgū.

Izstrādāt vakcīnu savā ziņā ir laimes spēle. Turklāt tas aizņem daudz laika un prasa milzīgas investīcijas, no vairākiem miljoniem līdz pat miljardiem eiro. Dažos gadījumos vakcīnas izstrāde var turpināties 10 un pat vairāk gadu.

Vakcīnu pieejamību, kā arī cenu nosaka neliels skaits farmācijas uzņēmumu. Šis bizness nav diez ko caurspīdīgs, un tas rada galvassāpes ne tikai tiem, kas investējuši dažādos farmācijas kompāniju projektos un vēlas redzēt, cik liela ir peļņa no attiecīgā projekta.

Ar laiku, palielinoties vakcīnu tirgum, vakcīnu ražošanā iesaistās arvien jauni spēlētāji un līdz ar to katras devas cena krītas. Bet farmācijas giganti un investori nav ieinteresēti, lai tas notiktu ļoti ātri.

"Pfizer" un "Moderna" nopelnīs visvairāk

Kad sākās Covid-19 pandēmija, valstis steidza rezervēt un jau laikus iepirkt tik gaidītās vakcīnas devas.

Covid-19 vakcīnu izstrādei atvēlētās summas

Lielākās summas pētniecībā un vakcīnu rezervācijā investēja ASV valdība kopā ar privātajiem spēlētājiem – gandrīz 12 miljardus dolāru. Tālāk seko Eiropas Savienība, Lielbritānijas valdība, Bila un Melindas Geitsu fonds, kā arī Šveicē bāzēts fonds, kas investē jaunu vakcīnu izstrādē. Daļa investīciju jau atmaksājušās. Gan ASV, gan Eiropas Savienības valstīs vakcinācija norit pilnā sparā. Turklāt vakcīnu izstrādātāju un to investoru peļņa ir vērā ņemama.

Ne visi dati ir publiski pieejami, bet zināms, ka lielākā peļņa ir plānota diviem ASV uzņēmumiem – “Pfizer” un “Moderna”, jo tiem ir visaugstākā vakcīnas devu cena. ASV farmācijas milzis “Pfizer”, kas Covid-19 vakcīnas projektā sadarbojas ar vāciešu “BioNTech”, nav slēpis, ka šis ir arī peļņas projekts. Vienlaikus izstrādātāji saņēmuši ap 2,5 miljardiem ASV dolāru valsts finansējuma.

“Pfizer” šogad paredz aptuveni 20 miljardu dolāru lielu peļņu. “Moderna” saņēmusi vēl vairāk valsts finansējuma (aptuveni 5,7 miljardus ASV dolāru), bet tāpat kā “Pfizer” izmanto vakcīnu ražošanu peļņas gūšanai.

Miljardieru bizness

Tālāk seko Ķīnā un Krievijā izstrādātās vakcīnas, kas galvenokārt ir politiski projekti. Tās ir valsts finansētas un to mērķis nav bijis gūt peļņu. Gan Krievija, gan Ķīna vakcīnas tirgo citviet pasaulē.

ASV uzņēmumam “Johnson&Johnson” šogad paredz 10 miljardus dolāru lielu peļņu, bet saraksta apakšgalā ierindojas “AstraZeneca”, kas Covid-19 vakcīnu tirgo par daudz zemāku cenu un līdz ar to peļņa no vakcīnas paredzēta salīdzinoši neliela – aptuveni 1,9 miljardi dolāru.

Ņemot vērā salīdzinoši zemo cenu, daži eksperti spriež, ka Covid-19 vakcīnas tirdzniecība “AstraZeneca” pat sagādā zaudējumus.

“BioNTech” dibinātāja Ugura Sahina bagātība tiek lēsta uz 5,9 miljardiem dolāru, “Moderna” izpilddirektora Stefana Bancela bagātība ir 5,2 miljardi dolāru.

Pēdējā gada laikā “Pfizer”, “Johnson&Johnson” un “AstraZeneca” saviem akcionāriem dividendēs un citos veidos izmaksājuši aptuveni 26 miljardus ASV dolāru. Ar to pietiktu, lai pret Covid-19 vakcinētu vismaz 1,3 miljardus cilvēku, kas ir līdzvērtīgi visam Āfrikas kontinenta iedzīvotāju skaitam.

Tomēr farmācijas kompānijas nesteidz nodarboties ar labdarību. Vienlaikus pasaules ekonomika vēl joprojām nav atguvusies no krīzes un daudzas valstis pandēmijas dēļ turpina zaudēt milzīgas summas. Uz šo problēmu norāda starptautiskā labdarības organizācija “Oxfam”, kā arī Pasaules Veselības organizācija.

Vakcīna cilvēkiem, nevis peļņai

“Šī ir ārkārtas situācija sabiedrības veselības jomā, nevis privāta peļņas iespēja.

Mums nevajadzētu ļaut korporācijām izlemt, kurš dzīvo un kurš nomirst, kamēr tās palielina savu peļņu. Mums ir nepieciešama vakcīna cilvēkiem, nevis vakcīna peļņai,” uzsver “Oxfam” pārstāve Anna Meriota.

Par nepieciešamību nodrošināt lielāku taisnīgumu runājis arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs.

“Mums jāpārliecinās, ka finansējums nonāk tur, kur nepieciešams. Jaunākie dati liecina, ka pagājušajā gadā turīgāko pasaules cilvēku bagātība palielinājas par pieciem triljoniem ASV dolāru.

Es aicinu valdības apsvērt solidaritātes vai īpašuma nodokli tiem, kas ir guvuši labumu pandēmijas laikā, lai mazinātu ārkārtējo nevienlīdzību.”

Ne visas pasaules valstis var atļauties iegādāties vakcīnas, sevišķi dārgāko vakcīnu devas. Viens no risinājumiem ir pasaules mēroga mehānisms “COVAX”, kas rezervē, iegādājas dažādas vakcīnas vai saņem tās ziedojumu veidā un tālāk nogādā pie nabadzīgākajām pasaules valstīm par samazinātu cenu.

Šo mehānismu administrē starptautiskā organizācija “GAVI”, kurā apvienojusies Pasaules Veselības organizācija, Pasaules Banka, Bila un Melindas Geitsu fonds un citi gan valsts, gan privātie spēlētāji.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt