Sadursmes Anbāras provincē Irākas rietumdaļā sākās pēc tam, kad pirms nedēļas drošības dienesti likvidēja nozīmīgu sunnītu demonstrāciju nometni, kas protestēja pret šiītu kontrolēto valdību. Kaut gan Irākā vairums iedzīvotāju ir šiīti, Anbāras provinci apdzīvo pārsvarā sunnīti, kuri kopš prezidenta Sadama Huseina gāšanas 2003. gadā jūtas atstumti no politiskajiem procesiem.
Premjers Nuri al Maliki jau labu laiku vēlējās atbrīvoties no protesta nometnes, un to raksturojis kā „„Al Qaeda" vadības štābu." Bet nometnes likvidēšana nopietni destabilizējusi situāciju provincē, it īpaši tās galvaspilsētā Ramādī, pie kuras atradās nometne, un Fallūdžā, kas atrodas vien 70 kilometrus uz rietumiem no Bagdādes.
Pēc protestētāju izdzenāšanas valdības spēku pozīcijām uzbrukumus abās pilsētās sāka ar „Al Qaeda" saistītā grupējuma „Irākas un Levantes islāma valsts" kaujinieki, armijas spēkiem liekot atkāpties. Tagad tiek ziņots, ka Fallūdžas dienvidus kontrolē šis grupējums, un arī pārējo pilsētu pārņēmuši ar „Al Qaeda" saistīti cilšu kaujinieki.
Šī ir pirmā reize, kad nemiernieki tik atklāti pārņēmuši kontroli pār divām nozīmīgām pilsētām kopš asiņainajām sadursmēm pēc 2003.gada ASV invāzijas Irākā. Glābjoties no vardarbības, Fallūdžu pamet tūkstošiem cilvēku. Cīņā pret nemierniekiem, armija pagaidām izmanto artilēriju un gaisa triecienus no pozīcijām netālu no pilsētas. Taču Irākas bruņotie spēki gatavojas veikt lielu ofensīvu. Kā vēsta valsts mediji, premjers Nuri al Maliki šodien aicināja Fallūdžas iedzīvotājus un vietējās ciltis padzīt kaujiniekus, lai „viņu rajoni nebūtu pakļauti bruņotu sadursmju draudiem".
ASV, kas 2011.gada beigās atstāja Irāku, paziņojušas, ka atbalsta valdības Bagdādē cīņu pret kaujiniekiem. Taču ASV valsts sekretārs Džons Kerijs uzsvēris, ka Vašingtona negatavojas sūtīt atpakaļ amerikāņu karavīrus, un pauda pārliecību, ka premjera Nuri al Maliki valdība spēs sakaut nemierniekus:
„Mēs, protams, neplānojam atgriezties. Mēs neplānojam nosūtīt karavīrus. Šī ir viņu cīņa. [Bet] mēs esam ieinteresēti palīdzēt likumīgai un ievēlētai valdībai, lai tā varētu cīnīties pret teroristiem."
Arī Irāna, kas tāpat ir šiītu valsts, paziņojusi, ka ir gatava palīdzēt Irākai, nodrošinot militāro aprīkojumu un konsultācijas, taču ne karavīrus.
Kopš ASV armijas aiziešanas, drošības situācija Irākā arvien pasliktinājusies. Tiek regulāri ziņots par nemiernieku sarīkotiem sprādzieniem. Šajos uzbrukumos pērn dzīvību zaudēja vairāk nekā 5700 civiliedzīvotāju, kas ir lielākais skaits kopš 2008.gada.
