Viņus iztaujās pēc tam, kad atklātībā nākusi informācija par Krievijas saistību ar reklāmu izvietošanu šo uzņēmumu sociālajos tīklos pagājušā gada prezidenta vēlēšanu laikā, lai tās mēģinātu ietekmēt.
Šonedēļ "Facebook", "Twitter" un "Google" piedalās dažādu ASV Kongresa komiteju sēdēs, lai informētu par iespējamo ietekmi šajos sociālajos tīklos, ko veicinājusi Krievijas dezinformācijas kampaņa gan Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu laikā, gan pēc tās. Ieraksti, galvenokārt veikti ar mērķi izraisīt rezonansi, kā arī strīdus ASV publiskajā telpā par starprasu attiecībām un ieroču tirdzniecību. Kremlis visas apvainojumus ir noraidījis.
Jau iepriekš sociālo tīku kompānijas “Facebook” un “Twitter” paziņoja par apņemšanos nodot ASV Kongresam un izmeklētājiem prezidenta vēlēšanu laikā sociālajā tīklā ievietotās politisku šķelšanos veicinošās reklāmas, kas saistītas ar kādu Krievijas aģentūru. Līdzīgas liecības iekšējā izmeklēšanā atklājis arī “Google”.
Reaģējot uz to, “Facebook” padarījis stingrākus politisko reklāmu izvietošanas noteikumus. Bet “Twitter” aizliedzis izvietot reklāmu sociālā tīkla kontiem, kas saistīti ar Kremļa finansētajiem medijiem RT un “Sputņik”.
Pēc sociālā tīkla "Facebook" datiem, 2015. un 2016. gadā aptuveni 126 miljoni amerikāņu ir apskatījušies reklāmas un citus priekšvēlēšanu materiālus, kurus sagatavojusi tā sauktā Krievijas "troļļu fabrika". Tā šajā sociālajā tīklā veikusi kopumā ap 80 000 ierakstu, lai mēģinātu ietekmēt politiskos procesus ASV. "Facebook" jurists arī norādījis, ka šie ieraksti veido tikai mazu daļu no kopējās datu plūsmas tīklā, kas ir aptuveni viens ieraksts uz 23 000. Lai arī ierakstu publicēšana nav uzskatāma par pretlikumīgu, vērā ir jāņem fakts, ka tie veikti no viltus kontiem, kas gan ir pretrunā "Facebook" politikai, kura aizliedz šādu praksi.
Savukārt "Twitter" ziņo par kopumā 2752 kontiem, kas saistīti ar Krieviju. Vēl septembrī „Twitter” bija izdevies atklāt tikai 201 šāda veida kontu. Tagad tie visi ir slēgti.
Šī ir tikai daļa no vērienīgās izmeklēšanas ASV, kura uzsākta par Krievijas iespējamo iejaukšanos Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanās pērn.
Kremlis līdz pat šodienai visas apsūdzības par iejaukšanos Savienoto Valstu prezidentu vēlēšanās ir vairākkārt noraidījis.
Arī pēc tam, kad pirmdien 30. oktobrī, ASV varasiestādes izvirzījušas apsūdzības 12 punktos Donalda Trampa bijušajam kampaņas vadītājam Polam Manafortam un viņa līdzgaitniekam Rikam Geitsam par naudas atmazgāšanu un sazvērestību pret ASV, abi pasūdzētie savu vainu nolieguši. Viņi izlaisti pret drošības naudu, attiecīgi 10 un pieciem miljoniem dolāru. Viņiem apsūdzības, galvenokārt izvirzītas saistībā ar vairāku miljonu dolāru noslēpšanu, ko nopelnījuši, strādājot bijušajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam un viņa vadītajai prokremliskajai partijai.
Bez viņiem par vainīgu melošanā atzīts arī Trampa kampaņas ārpolitikas padomnieks Džordžs Papadopuls.
Viņš pērn oktobrī sniedzis nepatiesu informāciju FIB izmeklētājiem un tagad ir atzinis, ka centies slēpt kontaktus ar kādu profesoru Maskavā, kurš piedāvājis kompromitējošu informāciju par Trampa sāncensi prezidenta vēlēšanās, bijušo Valsts sekretāri Hilariju Klintoni.
Tikmēr Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs otrdien paziņojis, ka nav konkrētu pierādījumu, ka Maskava jebkādā veidā būtu ietekmējusi vai iejaukusies ASV pērn notikušajās prezidenta vēlēšanas. Turklāt viņš uzsvēra, ka Kremlis tiekot vainots arī par līdzīgiem noziegumiem citviet.
Lavrovs arī paudis satraukumu par pašreizējās ASV administrācijas „politikas neparedzamību”, kas var radīt nopietnu apdraudējumu - par piemēru minot Trampa izteikumus saistībā ar Ziemeļkorejas un Irānas kodolprogrammu, kā šie jautājumi būtu jāatrisina.
