Līdz ASV prezidenta vēlēšanām atlicis gads, un cīņa par vēlētāju balsīm un prātiem jau tagad kļuvusi nokaitēta – ne tikai politiskajā arēnā, bet arī sociālajos tīklos, tostarp ārvalstīm cenšoties ietekmēt vēlēšanu iznākumu.
''Facebook'' pirmdien paziņoja, ka apturējis četrus sociālo profilu tīklus no Krievijas un Irānas gan pašā feisbukā, gan tam piederošajā sociālajā platformā ''Instagram''.
Krievijas tīklam bijusi saistība ar tā dēvēto „troļļu fermu” Sanktpēterburgā, ko saskaņā ar Vašingtonas apsūdzībām Maskava izmantojusi, lai iejauktos iepriekšējās ASV prezidenta vēlēšanās 2016. gadā.
Analītikas firmas ''Graphika'' pirmdien publicētais ziņojums liecina, ka apturēta 50 profilu darbība „Instagram” platformā, ko tās lietotāji izmanto, lai dalītos ar fotogrāfijām.
Pusē no šiem profiliem apgalvots, ka to izveidotāji it kā dzīvojot ASV štatos, kas ierasti ir bijuši svarīgi prezidenta vēlēšanu iznākumā, tā dēvētie „swing states”, tostarp arī Floridā.
''Facebook'' paziņoja, ka „šī operācija bija lielā mērā tēmēta uz ASV sabiedrības debatēm”, iesaistoties politiskajos jautājums par tēmām, kas Savienotajās Valstīs mēdz būt šķeļošas. Piemēram, Krievijā veidotajos profilos tās bija tiesības uz šaujamieročiem, seksuālo minoritāšu tiesības, vides jautājumi, konservatīvisms un liberālisms. Bet bloķētais Irānas profils esot bijis „maskēts kā ziņu” organizācija, un publicējis ierakstus par tēmām, kā rasu attiecības, ASV un Izraēlas politika pret Irānu.
Sociālo mediju gigants iepriekš daudz kritizēts par nespēju cīnīties pret Krievijā bāzētu viltus profilu centieniem izplatīt dezinformāciju 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu laikā.
''Facebook'' pirmdien paziņoja par jauniem soļiem, kā tas cīnīsies pret ārvalstu iejaukšanos un dezinformāciju pirms nākamgad novembrī paredzētajām prezidenta vēlēšanām. Piemēram, platformā ''Instagram'' paredzēts, ka, mēģinot dalīties ar ierakstu, kuru kā nepatiesu atmaskojuši faktu pārbaudītāji, uzleks brīdinājums uzraksts. Tāpat
tiks pastiprināta ievēlētu amatpersonu un kandidātu profilu uzraudzība un aizsardzība pret hakeriem.
Ne tikai Krievija un Irāna, bet arī Ķīna mēģinājusi iejaukties vēlēšanās, ASV raidsabiedrībai NBC teica ''Facebook'' vadītājs Marks Zakerbergs:
„Pēdējā gada laikā mēs esam apturējuši vairāk nekā 50 dažādas kampaņas, kuras organizēja dažādas valstis, lai mēģinātu iejaukties vēlēšanās.”
Lai cīnītos pret mēģinājumiem iejaukties 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās, sociālajos tīklos arī paredzēta to ziņu marķēšana, kas nāk no medijiem, kurus kontrolē valdības, teica Zakerbergs:
„Ir ļoti svarīgi, lai cilvēki paši var redzēt, kad medijs patiesībā darbojas kā valdības orgāns, kura saturs tiek kontrolēts.”
Te runa tostarp par tādiem Kremļa finansētiem un kontrolētiem medijiem kā RT un ''Sputnik''. Arī Eiropas Savienībā šie prokremliskie mediji izplatījuši vairumu no vairāk nekā sešiem par pusi tūkstošiem dezinformējošu materiālu, kurus pēdējo četru gadu laikā atklājusi un atspēkojusi Briselē izveidotā Eiropas Savienības Austrumu stratēģiskās komunikācijas grupa.